Mežaparkā notiks vērienīgs uzvedums 'Dziesma dejo. Deja skan'

Koncertuzveduma nosaukums "Dziesma dejo. Deja skan" ir arī formas apzīmējums, jo dejotāji dejos un dziedās un arī koristi dejos un dziedās. Uģa Prauliņa vienoto skaņas noformējumu visam koncertuzvedumam Mežaparka Lielajā estrādē spēlēs 14 mūziķu sastāvs, dziedās 63 kori un izdejos105 deju kolektīvi no visas Latvijas, kā arī 10 ārzemju koru un deju kolektīvi. Tas paredz, ka arī koris pārvietosies vienā laukumā ar dejotājiem. Skatītāji šoreiz sēdēs atjaunotās Mežaparka Lielās estrādes korim paredzētajās vietās un dalībnieki dejos laukumā, kur parasti atrodas skatītāju soli. Lai skatītājiem nodotu emocionālo vēstījumu, viss uzvedums būs dzīvajā izpildījumā.

Horeogrāfs un mākslinieciskās daļas vadītājs Agris Daņiļēvičs saka: "Tikko, četru dienu nometnē ar dziedātājiem un dejotājiem, izdarījām visu to, kas jādara, lai mēs ar pārliecību varētu doties uz Mežaparku. Jāatzīst, ka šis bija patiesības brīdis, kad vairāku mēnešu, pat gadu, darbs, kas tika pavadīts "zoomos" un teorijās, pārvērtās realitātē. Neliegšu, ka satraukums bija liels tieši par to, vai izdosies panākt, ka koristi dejo un dzied un pārvietojas vienā laukumā ar dejotājiem. Tagad varu apgalvot, ka koristi ne tikai skaisti dzied, bet arī māk dejot. Ar nepacietību gaidu, kad šis pārsteigums nonāks līdz skatītājiem!"

Idejas autors un producents Edžus Arums atklāj:"Ideja man radās ļoti, ļoti sen, dejojot Dziesmu svētku noslēguma koncertā Mežaparkā. Jau toreiz domāju - kādēl gan mums nevarētu būt pilns deju koncerts kora mūzikas pavadījumā? Attīstot ideju sapratām, ka dejotāji arī var dziedāt un koristi noteikti var arī dejot vienā laukumā ar dejotājiem. Un te nu mēs esam - laipni lūgti mūsu komandas sapnī, kur dziesma dejos un deja skanēs."

Kā norāda uzveduma veidotāji, režisoriskā vadlīnija būs šūpoles, kas "šūpo latvieti starp pagātni un tagadni, zemi un debesīm, pļavām un mežu galotnēm, šo un to sauli, ziemu un vasaru, bērnību un vecumdienām, starp Latviju un svešumu - starp deju un dziesmu. Par latvieti, kas dzied un dejo - godos, skumjās, darot darbu, iemīlējies un ejot dabā."

Koncertuzvedumā tiks izmantoti dažādu horeogrāfu un komponistu – Dziesmu un deju svētku klasiķu – darbi. Starp tiem: Uldis Žagata, Aija Baumane, Uldis Šteins, Raimonds Pauls, Mārtiņš Brauns, Emilis Melngailis, Imants Kalniņš, Jāzeps Vītols un citi.

Uzveduma radošajā komandā, līdzās Edžum Arumam, Agrim Daņiļēvičam un Uģim Prauliņam darbojās mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Mārtiņš Klišāns, kā arī režisore Ilze Jakubovska, scenogrāfs Aivars Ozoliņš, gaismu mākslinieks Oskars Pauliņš, virsdiriģents Ints Teterovskis un deju virsvadītāji: Taiga Ludborža, Ilze Mažāne, Indra Ozoliņa, Ilmārs Dreļs, Diāna Gavare, Baiba Ķestere, Kaspars Brauns.