Provodņiks 2022 - 1
Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI
Te ir tik skaista aleja. Te būs restorāni, krodziņi, promenāde, dzīvokļi, darbnīcas, koncerti un izstādes – radošais kvartāls, no kura varēs neiziet dienām ilgi. Mēs atbrauksim ar Rīgas satiksmes kuģīti, izkāpsim un paliksim. Šāda vīzija tiek uzburta acu priekšā, klaiņojot pa kādreizējās rūpnīcas "Provodņiks" teritoriju un ēku – to pašu dzeltenīgi brūno, aplupušo namu, kas kreisajā pusē, šķiet, ir tik garš, ka nekad nebeigsies, kad braucam pa Tvaika ielu Kundziņsalas virzienā.

Šobrīd mērķis ir mainīt priekšstatu par šo teritoriju kā pamestu un nepieejamu vietu. Un, lai gan "Provodņika" ēkā darbošanās notiek jau pāris gadu, šovasar pirmo reizi tiek rīkotas regulāras ekskursijas, lai iepazīstinātu ar industriālās būves iespaidīgajām telpām un pagātni, kas iet roku rokā ar mūsu valsts vēsturi un ir bijusi mūsu rūpniecības šūpulis. Mani pavadoņi un gidi "Provodņika" ekspedīcijā ir Mārtiņš Zvīdriņš, mākslinieks, sportists un piedzīvojumu pasākumu organizators, kurš šajās telpās iekārtojis savu biroju, vada ekskursijas un piedalās rūpnīcas vēstures izpētē, kā arī Annija Marija Silanagle, "Provodņika" kvartāla radošā direktore.

Ēka – gandrīz tikpat gara kā "Titāniks"


Kādreizējā rūpnīcas ēka karstajā pēcpusdienā, kad tur viesojamies, ir ne pa jokam uzkarsusi. Te mazliet ož pēc sasilušas gumijas, mazliet arī pēc metāla un vecuma – galu galā māja sevī uzsūkusi vairāk nekā 130 gadus ilgās ražošanas vēstures sviedrus un putekļus.

Franču–krievu uzņēmuma "Provodņiks" vēsture aizsākusies 1888. gadā. Rūpnīcas komplekss veidojās industriāli strauji augošajā Rīgas nomalē, un jau 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā tas bija ceturtais lielākais gumijas izstrādājumu ražotājs pasaulē. Populārs stāsts, kas apliecina "Provodņika" mērogu un nozīmi, ir par šeit ražoto grīdas segumu – linoleju –, kas esot izmantots uz tobrīd pasaulē lielākā pasažieru tvaikoņa "Titāniks". "Arī šī ēka ir tikpat gara kā "Titāniks" – 350 metri," saka Annija. Ar piebildi, ka vēl jāpieskaita klāt padomju gados uzceltā balto ķieģeļu piebūve.

"Provodņikā" esot ražotas riepas, kas konkurēja ar "Michelin", bet īpaši populārs produkts bijis gumijas galošas, kuru ražošana, kā liecina Nacionālās enciklopēdijas vietnē publicētie dati, sasniegusi ap 12 miljoniem pāru gadā.

Rūpnīcas komplekss Sarkandaugavā bija un joprojām ir ievērojami lielāks nekā radošajām aktivitātēm atvēlētā baltvācu arhitekta Edmunda fon Trompovska celtā "Provodņika" centrālā ēka. "Jau toreiz tā bija pilsēta pilsētā," stāsta Mārtiņš

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Nosaki "Delfi" auditorijas mīlētākos autorus "Delfi autoru balsojumā 2024"!Iepazīsties ar visiem autoriem un viņu saturu ŠEIT