Medicīnas vēsturē militārismam ir lielāka loma, nekā to gribētos atzīt. Muzeja krājumā tādēļ netrūkst vēstures liecību, kas ļauj salīdzināt kara apsēstas varas brutalitāti ar "mierlaiku" pilsoņa pašreizējām bažām par apkures rēķinu gaidāmo kāpumu un pārtikas cenām. Šo pretstatu kontekstā Medicīnas vēstures muzejā ir tapusi izstāde "Miers baro. Karš posta" par cilvēcībai būtisko robežu, aiz kuras sadzīve pārtop plikā izdzīvošanā.
Izstādē iekļautas fotoliecības par bada gadiem Krievijā un Ukrainā pēc lielinieku apvērsuma 20. gs. sākumā, kad pārtikas trūkuma dēļ bojā gāja vairāk nekā 5 miljoni cilvēku. Šīs fotoliecības liek savādāk aplūkot turpat līdzās izstādītās pārtikas kartītes, ko Otrā pasaules kara laikā Latvijā ieviesa vācu un padomju okupācijas režīmi.
Apceres vērti ir pagātnes notikumiem piederīgie "taupības kalendāri" un "racionalizētas kara virtuves" pavārgrāmatas, kurās propaganda atšķaidīta ar noderīgiem padomiem apstākļos, kad sarūpēt iztiku, apkopt mājas soli un uzturēt kārtībā pašam sevi bija teju neiespējami.
Karš tepat līdzās dara visu, lai devalvētu dzīvības vērtību. Izstāde "Miers baro. Karš posta" tapusi, lai kalpotu kā aicinājums uz solidāru pieticību, lai atlicinātu tiem, kurus Krievijas iebrukums Ukrainā ir skāris visvairāk.
Izstādi veidojuši kuratori Kristīne Liniņa un Kaspars Vanags, bet krājuma un pētniecības darbu veica Zane Alika, Dita Kļaviņa un Mārtiņš Vesperis. Izstādes noformējumu veidojis mākslinieks Kirils Kirasirovs. Muzejs pateicas par sadarbību Viesturam Radovicam, Allai Lomanovskai un LU Akadēmiskajai bibliotēkai.
Paula Stradiņa medicīnas vēstures muzejs pirmo reizi durvis apmeklētājiem vēra 1961. gadā un šobrīd ir viens no apmeklētāju iecienītākajiem muzejiem Latvijā. 2022. gada publisko norišu programma apvieno dažādas nozares, par centrālo izvirzot veselības jēdzienu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
