Ēriks Ellers dzimis 1924. gada 18. maijā Maskavā, Padomju Krievijā. 1928. g. kopā ar vecākiem Paulīni un Pēteri pārcēlies uz Rostovu. 1940. gados dienējis Padomju armijā, 1944. g. guva smagu ievainojumu, kā rezultātā tika atbrīvots no dienesta. 1950. g. beidzis Rostovas mākslas skolu (tagad Mitrofana Grekova vārdā nosauktā mākslas skola Rostovā), kur ieguvis zīmēšanas skolotāja profesiju. Skola tieši šajā laikā kļuva par nozīmīgu mākslas centru Padomju Krievijas dienvidos. Vēlāk Ellers pārcēlās uz Latviju, iestājās un 1957. g. absolvēja Valsts Mākslas akadēmiju (tagad Latvijas Mākslas akadēmija), Keramikas nodaļu, Georga Kruglova vadībā izstrādājot diplomdarbā vāzi. Ar akadēmijas profesoru, izcilo keramiķi Georgu Kruglovu viņu saistīja arī agrākās militārās gaitas.
Pēc akadēmijas beigšanas Ellers gadu strādāja kombinātā "Māksla" un avotos tiek minēts arī kā komandas loceklis Maskavas metro stacijas "Rižskaja" ("Rīgas", pabeigta 1958. g.) interjera izstrādē, iespējams saistībā ar dekoratīvo blūvplastiku, kas tika tehniski izpildīta keramikā. 1958.-1960. g. Ellers strādāja Valsts Elektrotehniskajā fabrikā (VEF) par maiņas meistaru skalu iecirknī. Tur kopā ar kolēģiem izstrādāja un ieviesa zīdspiedi skalu izgatavošanā, kas ievērojami paātrināja ražošanu un uzlaboja uzņēmuma produkcijas estētiku un kvalitāti. 1960. g. Ellers atgriezās keramikas nozarē un sāka strādāt Rīgas Porcelāna fabrikas (RPF) Mākslinieciskajā laboratorijā, kurā viņa kolēģes bija mākslinieces Zina Ulste, Beatrise Kārkliņa, Ilga Dreiblate, Aina Mellupe u.c.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
