Latvijas Kultūras akadēmijas jaunās mājas. Kā izskatīsies 'Tab Fab' kvartālā  (1)

Raksts publicēts sadarbībā ar VAS "Valsts nekustamie īpašumi".

Ēku īpašnieki plāno, ka 2024. gadā daļa LKA studentu varēs sākt apdzīvot modernu mācību vidi. Kā norāda Renārs Griškevičs, VNĪ valdes priekšsēdētājs, piedāvāt kvalitatīvu un mūsdienīgu vidi studentiem ļoti nozīmīgi, jo labai jauniešu izglītībai ir tieša ietekme uz valsts attīstības augšupeju.

Ēku komplekss Rīgā, Ludzas ielā 24, kur līdz šim jau 30 gadu garumā mitinās Latvijas Kultūras akadēmija, ir ar garu vēsturi un cauri laikiem pildījis dažādus pienākumus – klosteris, ugunsdzēsēju depo, geto, kultūras darbinieku izglītības centrs. Stāsti ir dažādi, un tos visus glabā ēkas sienas. Komplekss ir jauks un pievilcīgs, bet krietni par mazu augstskolas vajadzībām.

Laikā, kad viesojāmies LKA un tikāmies ar Agnesi Hermani, Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Kultūras socioloģijas un menedžmenta katedras vadītāju, Latvijas ziema rādīja savu īsto dabu, visu apkaimi pārvērsdama pasakā. Šarmantais LKA pagalms bija piesnidzis līdz ceļiem, bet vilinājums to iepazīt bija gana liels. Agnese Hermane savā stāstījumā uzbūra ainas par to, kas pagalmā notiek rudeņos un pavasaros saulainā laikā. Telpās valda šaurība, tāpēc pagalms ir lieliska vieta nodarbību organizēšanai, kopradei, laikmetīgās dejas un citiem studentiem, pagalmā notiek lekcijas un arīdzan izlaidumi. Īpašo gaisotni palīdz radīt ugunskura vieta, lapene, lielie koki, zāliens, puķes un putnu klātbūtne.

Jauna māja un modernas mācību telpas nepieciešamas kvalitatīvu studiju nodrošināšanai un visu LKA izglītības līmeņu programmu īstenošanai, jaunās telpas ar nepacietību gaida aptuveni 600 studentu un 100 pasniedzēju. LKA piedāvājumā ir bakalaura, maģistra un doktorantūras studijas.

Ludzas ielas 24 komplekss ir mīļš gan studentiem, gan pedagogiem, arī vieslektoriem, taču tas nevar aizstāt to, ko var piedāvāt mūsdienīgas telpas. LKA mītnē ir ļoti šauri, auditorijas ir mazas, katedru telpās nav kur apgriezties brīžos, kad visi pasniedzēji ir uz vietas, kopstrādi telpās nav iespējams realizēt kvalitatīvā līmenī – tikai labā laikā dārzā. Agnese Hermane nākotnes vīzijās redz plašas, gaišas telpas pasniedzējiem un studentiem, pietiekami daudz vietas kopstrādes organizēšanai starp dažādu grupu un kursu studentiem, vietu arī ārzemju studentiem – šo virzienu LKA plāno attīstīt vēl intensīvāk. LKA savu atrašanos Rīgas Tabakas kvartālā nesaista tikai ar savu darbību vien, bet arī ar organiski iekļautu publisko funkciju, padarot "Tab Fab" kompleksu par vienu no spožākajiem Rīgas kultūras un radošo industriju centriem. Mūsdienās mēs esam atvērti un iekļaujoši, izglītošanās procesā un pieredzes pārnesē noris lieliska sadarbība starp meistariem, studentiem un arī sabiedrību. Jaunajās mājās pasniedzējiem būs paredzēta viena lieltelpa ar zonējumu katrai katedrai, tas piešķirs intensīvāku vektoru pasniedzēju komunikācijā un arī sadarbībā, ļaus saprast, ko dara katrs kolēģis un kā katram iesaistīties izglītības procesa pārdomātā attīstībā.

Sarunājoties ar NRJA vadošo arhitektu Uldi Lukševicu par akadēmijas nākotnes mītni, Agnesi Hermani pārsteidza arhitektu empātija, kas liecina par augstu izpratnes līmeni vēlamajai funkcionalitātei un gaisotnei. Jāatzīmē, ka NRJA arhitektu biroja komandā ir LKA absolvente, un tas noteikti palīdzējis translēt studentu un mācību spēku vajadzības. Ne vien ļoti precīzi bija uztvertas vēlmes par iekštelpu apdzīvošanu, bet arī labiekārtojumā rodot vietu dārzam, ābeļu un ķiršu stādījumiem un ugunskuram. Dārzs un zaļumi labiekārtojumā noteikti būs galvenie spēlētāji, kas iedzīvinās līdz šim visai urbāno vidi. Tas ir kā gabaliņu patiesu emociju un izjūtu no Ludzas ielas kompleksa paņemt līdzi uz "Tab Fab", un tas aicinās ikvienu pilsētnieku vai viesi piedalīties kultūras baudīšanā vai izglītojošos procesos.

2018. gadā par labāko "Tab Fab" pārbūves projektu tika atzīts arhitektu biroja NRJA izstrādātais pieteikums. NRJA ir ievērojama pieredze dalībai arhitektūras konkursos par projektu izstrādi sabiedriskas funkcijas ēku pārbūvēm un jaunbūvēm, un tas ļauj ātri izprast pasūtītāja vajadzības un izmaksas, piemeklējot kvalitatīvu kompromisu. Izskatot iespēju piedalīties VNĪ izsludinātajā konkursā par "Tab Fab" kompleksa atjaunošanu, NRJA vadītājs Uldis Lukševics norādīja, ka uzrunāja gan vieta ar savu kultūrtelpas potenciālu, gan sadarbības partneri VNĪ un LKA. Piešķirt svaigu elpu vietai, padarot to par vietzīmi Rīgas kultūras un radošuma kartē, bija galvenā ideja, kurai konkursa projektā tika apaudzēta funkciju un modernas formas vide.

Vienā no "Tab Fab" kvartāla ēkām pagaidām atrodas Jaunais Rīgas teātris, ēka pirms vairākiem gadiem siltināta, ir pārbūvētas iekštelpas. VNĪ konkursa nosacījumos paredzēja, ka jau paveiktais fasādē vairs netiek mainīts, tāpēc kompleksa projekta izstrādē NRJA arhitekti šai ēkai ieplānoja tikai iekštelpu izmaiņas, kur tiktu atsegtas īsto, vēsturisko materiālu substances – koks, betons, ķieģelis ir patiesi materiāli un tiks eksponēti telpās visā savā vienkāršībā un pievilcībā. Citas kvartāla ēkas bija iespējams projektēt ar pamatīgāku atjaunošanas konceptu, izpaužoties arī fasādē. Lai uzsvērtu "Tab Fab" kvartāla vietzīmi, NRJA projektā piedāvāja īpašus arhitektoniskos paņēmienus, kas sakņojas liela mēroga dažādu krāsu laukumu izmantojumā, tie ir kā norādes vai burbuļi – ja esi spēris soli uz kāda krāsu laukuma, tad nonāksi pie konkrētas funkcijas ēkas.

"Tab Fab" kvartāls atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, UNESCO mantojuma zonā, un tas nozīmē daudzus kritērijus, kas jāņem vērā pārbūves procesā. Gruntsgabals vēsturiskajos dokumentos iezīmēts jau 19. gs. otrajā pusē ar nelielu dzīvojamo māju. Taču aktīva attīstība aizsākās 1911. gadā, kad kvartālu iegādājās Maikapara rūpnīcas vajadzībām, lai ražotu papirosus un tos eksportētu uz daudzām pasaules valstīm. Pēc nacionalizācijas 1940. gadā mainījās nosaukums, un rūpnīca kļuva par Rīgas Tabakas fabriku, bet 20. gs. 80. gados te iemitinājās "House of Prince" – cigarešu ražotāji. Kvartāla ēkas, kā jau rūpnieciskā apbūves teritorijā, atbilst tās raksturam.

Kamēr Jaunais Rīgas teātris gaida būvniecības noslēgumu Lāčplēša ielā, "Tab Fab" kvartālā tiks realizēta pirmā pārbūves kārta, izbūvējot LKA Nacionālās filmu skolas telpas un filmēšanas paviljonu, savukārt ieejas apjomā izvietojot telpas LKA Radošo industriju inkubatoram. Saskaņā ar lietotāja vēlmēm Radošo industriju inkubatoram ir visbrīvāk definējamā telpu funkcija – tajās paredzētas plašas logu ailas, atvērts birojs, kurā ieplūst daudz dienas gaismas, ieprojektēts arī zaļais jumts. Telpu plānojums gan pieļaus strādāt lielās grupās, gan būs atsevišķas zonas nelielām, individuālām apspriedēm.

Filmu paviljona projektā paredzēts izpildīt specifiskas prasības, nepieļaujot tramvaja radīto vibrāciju ietekmi uz telpu un neitralizējot pilsētas trokšņus. Paviljona funkcija un aprīkojums būs gan studentu rīcībā, gan pieejams profesionāļiem radošo darbu īstenošanai. Filmēšanas vajadzībām ieplānota durvju aila, kurā var iekļūt ar piegādes busiem. Labskanība tiks atrisināt ar akustisko paneļu uzstādīšanu saskaņā ar akustiķa aprēķiniem. Pa visu telpas perimetru tiks izvietoti dažādi aizkari noskaņu fonu radīšanai. Pamatīgāka iejaukšanās paredzēta, izbūvējot jumta pārsedzes, kas funkcionāli paredzētas konstrukciju balstīšanai un prožektoru izvietošanai pa visu perimetru.

Uldis Lukševics kā nozīmīgu laika tendenci atzīmē arhitektu pienākumu nevis būvēt no jauna, bet racionāli izmantot jau esošos sabūvētos apjomus, tos gudri piemērojot jaunajām funkcijām. Piemēram, filmu paviljons taps uz divu esošo saimniecības ēku bāzes, viena no tām ir 19. gs. ķieģeļu arhitektūra, kuras substance tiks saglabāta un integrēta jaunajā funkcijā.

Galvenais "Tab Fab" kvartāla lietotājs būs LKA, iekļaujot visu departamentu un studiju telpu atrašanos vienuviet. Tostarp Horeogrāfijas un Teātra mākslas nodaļu, bibliotēku u.c., lai visas LKA funkcijas būtu apvienotas. Šeit vieta ieplānota arī Kino un foto muzejam, kas šobrīd ir atsevišķi, bet te apvienosies. Ambiciozākais mērķis ir piebūve ar nelielu kinoteātri dažādām norisēm, kas būtu zināma kultūras punkta iedarbināšana un publiskās kvartāla funkcijas nostiprināšana. Kinoteātrī varēs norisināties skates, prezentācijas, pirmizrādes utt. Plašās kinoteātra āra kāpnes ir ar divēju funkciju – pa tām var nokļūt kino mājā un tās var kalpot arī kā amfiteātris. Vēl viena āra terase būs piekļauta ēdnīcai – labā laikā izmantojama pasākumiem. Apzināti pazeminot labiekārtojuma līmeni, izveidojot pandusus uz ieeju ēkas cokolstāvā, tiks atrisināta vides pieejamība. Kā atsevišķs apjoms vēl paredzētas LKA rezidences ārzemju studentiem (šobrīd tur atrodas JRT kases).

Daudz laika ir aizvadīts sarunās ar arhitektiem un topošajiem kvartāla lietotājiem, ir apzinātas vajadzības un iespējas, process bija garš, bet Uldis Lukševics atzīmē, ka patīkams. Sadarbība ar visām pusēm – arhitekti, pasūtītājs, lietotājs – ir bijusi produktīva un mērķtiecīga.

"Tab Fab" kvartāla attīstības projekts Miera ielā 58a, Rīgā tiek finansēts no Eiropas Savienības fondu Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.1. specifiskā atbalsta mērķa "Veicināt Rīgas pilsētas revitalizāciju, nodrošinot teritorijas efektīvu sociālekonomisko izmantošanu" līdzekļiem.