Lai gan oficiāli meklēšanas iemesls nav precizēts, iespējams, tas ir saistīts ar "neslavas celšanu" režisoram Ņikitam Mihalkovam, kurš ir kaismīgs Kremļa atbalstītājs.
Atgādinām, ka šī gada maijā Manskis Rīgā sniedza interviju Krievijas mediju personībai Ksenijai Sobčakai, kuras laikā pavēstīja, ka Mihalkovs, kurš ir Krievijas Kinematogrāfistu savienības prezidents un Maskavas starptautiskā kinofestivāla organizators, piesavinās vismaz 85% festivāla rīkošanai atvēlētās naudas. Par šiem izteikumiem Mihalkovs ir Krievijā vērsies policijā.
Sarunā ar "Delfi" Vitālijs Manskis skaidro, ko viņam šāda atrašanas meklēšanā nozīmē.
"Atklāti sakot, es līdz galam pats nezinu, kāpēc esmu izziņots meklēšanā un ar ko tas patiesībā ir saistīts. Taču ir skaidrs, ka man tas nozīmē pilnīgu durvju aizvēršanu uz Krieviju, kurā esmu nodzīvojis lielāko daļu savas dzīves. Tomēr neuzskatu šīs aizvērtās durvis par aizmūrētām, aizbetonētām, jo šā brīža Krievijas valstij nu nekādi neredzu bezgalīgu perspektīvu. Mans advokāts teica, ka šobrīd šis statuss nekā neietekmēs manu būšanu civilizētajā pasaulē. Un arī ne uz Baltkrieviju vai Ziemeļkoreju es pagaidām netaisos braukt," sacīja Manskis.
"Līdz galam nav skaidrs, vai pret mani ir uzsākta kriminālvajāšana Mihalkova dēļ," spriež Manskis. Viņš norāda, ka režisoram Mihalkovam pret viņu jau sen bijušas pretenzijas. Man vēl esot Krievijas kinematogrāfistu savienības rindās, es iestājos par Kino muzeja saglabāšanu, ko Mihalkovs pēc būtības bija iznīcinājis. Vēlāk biju starp tiem kinematogrāfistiem, kas Mihakovam kā Krievijas kinematogrāfu savienības vadītājām izteica neuzticību. Biju viens no alternatīvās kinematogrāfistu savienības dibinātājiem, kopā ar Alekseju Germanu, Aleksandru Sokurovu, Eldaru Rjazanovu un Juriju Noršteinu. Mēs uzskatījām par neiespējamu atrasties ar Mihalkovu vienā organizācijā. Mihalkovu tas allaž tas ir uztraucis un viņš nekad nav laidis garām iespēju izsist man pamatu zem kājām," skaidro Manskis.
Uz jautājumu, no kurienes nāk informācija par šiem 85% finansējuma, par ko tik ļoti sašutis Mihalkovs, Manskis saka: "Tā ir mana sajūta. Ja esmu kļūdījies un nozagti ir 83,5%, esmu gatavs atvainoties. Bet rēķinu vienkāršības labad, uzskatīsim, ka tika nozagti 100%, jo šie cilvēki netaisa festivālu, bet gan festivāla izstrādājumu. Šim pasākumam ir atņemts A kategorijas statuss, to boikotē galvenās kinoindustrijas valstis pasaulē, par šī festivāla notikumiem neraksta mediju nekur ārpus Krievijas robežām un arī pašā Krievijā ir tikai skumjas publikācijas bulvārpresē ar ar trīs zvaigznēm, kas atnākušas uz atklāšanu. Pat Krievijas kino industrijas pārstāvji neapmeklē šo festivālu, kura zīmola vērtība ir zemāka par zemi."
Manskis uzskata, ka pret viņu sākta kriminālvajāšana viņa stingrās pretkara nostājas dēļ. Varai nav vēlams viņu redzēt Krievijas teritorijā un pieļaut šādu komunikāciju ar profesionāļiem. "Tas ir signāls gan man, gan Krievijas kino industrijas cilvēkiem, ka esmu viņiem toksisks un bīstams."
Pēdējā reize, kad Vitālijs Manskis mēģināja Krievijā organizēt savu starptautiski atzīto kinofestivālu "Artdocfest", bija šī gada pavasarī. Tomēr pasākums pēdējā brīdī tika atcelts – 15 minūtes pirms atklāšanas seansa kinoteātris "Oktjabrj" tika aizvērts "tehnisku iemeslu dēļ", bet režisors apliets ar krāsu. Kā stāsta Manskis, jau tad viņam zvanīts no prokuratūras, bet viņš Krieviju pametis un tālākajai lietas attīstībai nav sekojis.
Atgādinām, ka Manska rīkotais "Artdocfest/Riga" notika šī gada pavasarī, bet šī gada 5. un 6. oktobrī "Splendid Palace" notiks festivāla īpašie seansi. 6. oktobrī būs iespēja noskatīties filmu "F@ck This Job" par televīzijas kanāla "Dozdj" darbību, savukārt 5. oktobrī būs skatāma filma "Dom" par kņazu Goļicinu dzimtu, kam revolūcijas laikā izdevās pamest Krieviju. Viņi apmetās Aļaskā, kur dzimtas pēcteči, saglabājot tradīcijas un valodu, mīt joprojām.