Laikmetīgā mākslas muzeja projekta īstenošana iepauzēta būvizmaksu pieauguma dēļ

Viņa atzīmēja, ka sadārdzinājumu sev atnesis līdzi Krievijas izraisītas karš. Līdz ar to nav iespējams provizoriski noteikt, ar cik lielu finansējumu un kādā laika grafikā projektu būs iespējams īstenot.

Kokale uzsvēra, ka Rīgas pilsētas pašvaldības, kuras teritorijā LLMM tiktu būvēts, iespējas aizņemties finansējumu liela apmēra infrastruktūras objektu uzsākšanai patlaban ir izsmeltas, un arī ministrijas budžetā finansējuma LLMM projekta attīstīšanai patlaban nav.

Portāla "Satori" otrdien rīkotajā diskusijā "Balso par kultūru" kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) uzsvēra, ka LLMM projekts ir izkustējies, jo nodibināta darba grupa par muzeja būvniecības iespējām, taču šobrīd "nevaram aizbēgt no realitātes, no energoresursu un būvniecības izmaksu kāpuma".

Puntulis skaidroja, ka Kultūras ministrijai patlaban rūpīgi jāanalizē, kurus iesāktos kultūras infrastruktūras projektus ir lemts pabeigt un kuriem šobrīd nepietiek līdzekļu vairākkārtīga izmaksu sadārdzinājuma dēļ.

Puntulis pagaidām atturējās prognozēt, kad varētu sākties LLMM būvniecība.

Finanšu ministra Jāņa Reira (JV) padomnieks Ints Dālderis (JV) sacīja, ka patlaban jāpabeidz jau sāktie kultūras infrastruktūras projekti, piemēram, Jaunais Rīgas teātris, Rīgas pils, Valmieras drāmas teātris un citi, kas ir prioritāri uzdevumi.

Savukārt LLMM projekta realizācijā, kā prognozēja Dālderis, visticamāk, būs jāizmanto publiskā un privātā partnerība, jo valstij primāri būtu jāfokusējas uz kultūras satura un šo saturu radošo cilvēku atbalstīšanu, bet ēku var uzbūvēt ar privātā partnera palīdzību.

Arī Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvis Jānis Dinēvičs un partijas "Saskaņa" (S) pārstāve Inese Plesņa pauda viedokli, ka LLMM ir jābūvē publiskajā un privātajā partnerībā. Plesņa piebilda, ka LLMM nākotnē var sildīt ekonomiku, piesaistot tūristus.

Partijas "Progresīvie" pārstāve Agnese Logina sacīja, ka nākamajai valdībai noteikti jāiezīmē finansējums LLMM projektam, jo pēc četriem gadiem projektam jau noteikti jābūt realizācijas stadijā. Tāpat Logina uzsvēra, ka līdz muzeja uzbūvēšanai jāveicina sabiedrības interese un jāizglīto par laikmetīgo mākslu, lai muzejam būtu apmeklētāji, savukārt ēkas būvniecība būtu "jāattīra no būvnieku karteļa ēnas".

Jau ziņots, ka pagājušajā gadā KM izveidoja darba grupu, lai izstrādātu priekšlikumus par LLMM būvniecības ieceres realizācijas iespējām, tostarp izvērtējot iespējas piesaistīt ārvalstu finanšu instrumentu, valsts budžeta programmu finansējumu vai Eiropas Savienības politikas programmu finansējumu.

Kā norādīts LLMM fonda tīmekļvietnē, iestrādnes muzeja tapšanai sākās jau 2005. gadā, kad kopā ar KM uzsākta "Topošā laikmetīgās mākslas muzeja kolekcijas" veidošana, kas, valstij uzbūvējot muzeju, nonāktu tās īpašumā.

Kolekcija iegādāta gan par "ABLV Bank", gan valsts budžeta, gan Eiropas Ekonomiskās zonas un Norvēģijas Finanšu instrumenta līdzekļiem, tāpat saņemti arī dāvinājumi.

Par privātiem līdzekļiem iegādāti vairāk nekā 1200 mākslas darbi. Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja glabājumā nodoto kolekcijas pamatkrājumu veido 249 inventāra vienības un 69 palīgkrājuma vienības, tomēr faktiskais mākslas darbu skaits ir lielāks.