Mūzikas žurnālists, dīdžejs un grāmatu autors Uldis Rudaks tajā stāstīs par nelegālās un puslegālās mūzikas ierakstu iegūšanas veidiem Padomju Latvijā, ieskicējot arī plašāku laikmeta kontekstu, kurā bija jārēķinās ar PSRS varas iestāžu aizdomām un represijām pret brīvdomību.
Kā informē muzeja pārstāvji, uz pasākumu aicināts apmeklēt ikviens interesents, ieeja – par brīvu.
Pasākuma laikā tiks demonstrētas arī autentiskas vēstures liecības: mūzikas nesēji (magnetofona lentes un kasetes, puslegālās un ļoti dārgās legālās vinila plates), kas tiks atskaņoti uz tālaika ierīcēm, un arī mūzikas pārrakstīšanas process (lai parādītu atšķirību no mūsdienu kopēšanas, ieskaitot kvalitātes pasliktināšanos ar katru kopēšanas un arī atskaņošanas reizi).
"Ierakstu nelegālais bizness PSRS tolaik ļoti līdzinājās tam, kāds narkotikām vai ieročiem joprojām ir visā pasaulē. Ja vēl nesen Rīgas Centrāltirgū varēja dzirdēt vīrus treniņtērpos murminām "spirt, vodka, sigareti" ("spirts, degvīns, cigaretes"), tad 70. un vēl 80. gados tādā veidā piedāvāja arī mūzikas ierakstus. Vai patiešām mūzika cilvēkiem spēja nodarīt tikpat lielu ļaunumu kā ieroči un aizliegtas, veselībai kaitīgas vielas? Skaidrs, ka nē, bet mūzika PSRS laikos noteikti tika uzskatīta par ideoloģisku ieroci," ieskicē Uldis Rudaks.
Pasākums notiks LNVM izstādes "Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē" pasākumu programmas ietvaros. Izstādē ir eksponēti mākslinieces Annas Aizsilnieces kolekcijas apģērbi, paša muzeja krājumā esošie krimplēna tērpi, kā arī citu privātpersonu deponējumi. Turpat var iepazīties ar laikabiedru atmiņām par savulaik valdījušo "krimplēnmāniju" – to, kā šo audumu ieguva, šuva un valkāja.
Vienmēr izskatīgais un praktiskais krimplēna apģērbs bija 1960.-70. gadu "modes kliedziens" ne tikai Rietumos, bet arī Padomju Savienībā. To veicināja tehnoloģiju progress, izmaiņas sabiedrības gaumē un estētikā, moderno dizaina formu ienākšana cilvēku ikdienā arī šaipus Dzelzs priekškaram.
Padomju Latvijā šis sintētiskais audums ienāca 60. gadu beigās – ar krietnu laika nobīdi, salīdzinot ar Rietumu pasauli. Sākumā tas bija ļoti ekskluzīvs, jo ražots ārpus PSRS. Krimplēnu paslepen pirka no jūrniekiem un tālbraucējiem, paciņās sūtīja Rietumos trimdā dzīvojošie radi, un pa retam, ar pazīšanos vai apmaiņā pret citiem labumiem to varēja sadabūt arī patukšajos Padomju Latvijas veikalos.
Tādējādi "krimplēnmānija" bija ne tikai "skriešana pakaļ modei", kas raksturīga visiem laikmetiem un paaudzēm. Tā parādīja arī preču trūkuma jeb deficīta mērogus, kā arī privātas pazīšanās jeb blata izpausmes PSRS ikdienā. Līdz brīdim, kad krimplēnu beidzot sāka ražot padomju tekstilrūpnīcās, auduma popularitāte un prestižs jau bija pabalējis un pasaules mode savu skatu vērsa jaunos virzienos.
Nākamais pasākums izstādē paredzēts 29. novembrī, kad kinožurnāliste Kristīne Matīsa uzstāsies ar lekciju "Cerību stars stagnācijā? Kino tendences Padomju Latvijā 1960.-70. gados".
Izstāde "Krimplēnmānija. Modes kliedziens padomju garderobē" būs aplūkojama līdz 2023. gada sākumam.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
