Raiņa un Aspazijas mājā glabājas teju deviņus tūkstošus grāmatu un periodisko izdevumu plašā dzejnieku bibliotēka. Tajā ir atrodams arī vērā ņemams skaits grāmatu, kas ir iekļautas 1939. gadā izdotajā aizliegto grāmatu, brošūru un citu Latvijā iespiesto poligrāfisko ražojumu sarakstā.
Kaut arī 1922. gadā pieņemtās Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā ir norādīts, ka Latvijas Republikā cenzūra ir aizliegta, vēl līdz Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma apvērsumam literāri darbi un dažāda rakstura izdevumi tika skrupulozi pārbaudīti un vētīta to atbilstība dažādajām preses likuma redakcijām. Tika izveidots un aktīvi papildināts gan aizliegto grāmatu, gan sēnalu un neķītrību literatūras saraksts, tādējādi marginalizējot daļu tālaika literārā procesa. Grāmatu skaits, kas tika pakļauts cenzūrai, ievērojami palielinājās jau pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma, lielākoties ietverot revolucionāru kreisā flanga un antimilitāru literatūru, raksta literāts un izstādes idejas autors Raimonds Ķirķis.