Linda Millere/Imago Images/Scanpix/LETA/Publicitātes foto
Pagājušajā nedēļā ar vairākām pirmizrādēm turpinājās Latvijas kino maratons, jaunus iestudējumus piedāvāja arī vairāki teātri, bet Romas kinofestivālā īstu triumfu piedzīvoja režisors Viesturs Kairišs, saņemot trīs balvas par savu jaunāko filmu "Janvāris". Piedāvājam atskatu uz aizvadītās nedēļas aktuālajiem kultūras notikumiem desmit fotogrāfijās.

Valsts prezidents pasniedz cildinājuma rakstu Zigmaram Liepiņam

Foto: Dāvis Doršs, Valsts prezidenta kanceleja

Pirmdien, 17. oktobrī, Valsts prezidents Egils Levits pasniedza Cildinājuma rakstu komponistam Zigmaram Liepiņam, kuram šī gada 14. oktobrī apritēja 70. jubileja. Liepiņš jubileju svinēja ar vairākiem koncertiem, bet jubilejas centrālais pasākums bija vērienīgs viņa daiļrades koncerts Latvijas Nacionālajā operā 17. oktobra vakarā, pirms kura komponists saņēma pagodinošo apbalvojumu.

Jaunie JRT aktieri tiekas filmas "Sēklis" pirmizrādē

Foto: Publicitātes foto

Pagājušajā nedēļā ar vairākām pirmizrādēm turpinās Latvijas kino rudens maratons. Vispirms – 18. oktobrī Rīgas starptautiskā kinofestivāla programmā pirmizrādi piedzīvoja Jaunā Rīgas teātra aktieru uzņemtā filma "Sēklis". Filmu veidojuši aktieri Agate Krista,Marta Lovisa, Sabīne Tīkmane, Toms Harjo, Matīss Ozols un Jānis Grūtups. Filmas režisors – Toms Harjo.

"Filma ir atmosfēriski nospriegots mīlas serpentīns, kur trīs savstarpēji nepazīstamus pārus saista atšķirīgās stadijās esošas romantiskas attiecības. Laulāta pāra trīs pēdējās kopdzīves dienas, jauna pāra pirmie kopīgie soļi jutekliskumā un kolēģi, kuri dara visu iespējamo, lai neiemīlētos. Katrs pāris atrodas attiecību lūzuma punktā un viennozīmīga risinājuma nav," par filmas sižetu raksta tās veidotāji.

Pirmizrāde aizkustinošajai filmai par sistēmas bērniem – "Māsas"

Foto: Mārtiņš Purviņš, DELFI

Ceturtdien, 20. oktobrī, pirmizrādi piedzīvoja trīs gadus lolotā režisores Lindas Oltes debijas spēlfilma "Māsas", kas rosina domāt par sistēmas bērnu iespēju rast piederības sajūtu sabiedrībā un lauzt pagātnes apzīmogoto dzīves scenāriju.

Emocionāli aizkustinošā filma vēsta par bērnunamā uzaugušām māsām Anastasiju un Diānu, kurām paveras iespēja tikt adoptētām amerikāņu ģimenē. Deviņgadīgā Diāna ir laimīga, ka viņai beidzot būs īsta ģimene, bet trīspadsmitgadīgā Anastasija nolemj darīt visu, lai atrastu savu bioloģisko māti.

Jāpiebilst, ka pavisam drīz pēc Latvijas pirmizrādes filma "Māsas" tika izrādīta Varšavas kinofestivālā, kur ieguva divas balvas.

JRT pirmizrāde - iestudējums ar Artusu Kaimiņu "Operācija Mindfuck"

Foto: Jānis Deinats

JRT 21. oktobra vakarā pirmizrādi piedzīvojis jauns iestudējums – "Operacija Mindfuck". Izrāde zīmīga ar to, ka tajā pēc ilgāka pārtraukuma uz skatuves redzams aktieris un politiķis Artuss Kaimiņš.

Dramturģiskais darbs, kas ir jaunā iestudējuma pamatā, ir pavisam jauna luga, kas Vācijā pirmo reizi uzvesta vien šī gada sākuma. Tā ļauj skatītājam nonākt otrpus datora ekrānam un paskatīties, kā top rakstīts tas, ko mēs savos datoros un telefonos nereti lasām. Izrādes skatītāji ielūkosies troļļu fabrikā, kur tiek izgudroti "patiesi" stāsti un attīstītas sazvērestības teorijas, lai sašūpotu cilvēkiem pamatus zem kājām un nojauktu skaidrību domāšanā. Te tiek radīta informācija datoru lietotājiem, piegriezta pēc katra individuālā ģīmja un līdzības, ņemot vērā viņu privātos datus. Te tiek konstruēti jauna tipa politiķi, jauni valsts premjera kandidāti, ieviešot sajukumu ideoloģijās.

Nacionālajā teātrī izrāde bērniem – "Pinokio piedzīvojumi"

Foto: Linda Millere

Arī Nacionālajā teātrī 21. oktobrī notika pirmizrāde. Jaunu iestudējumu bērniem – "Pinokino piedzīvojumi" - uz teātra lielās skatuves uzvedis Reinis Suhanovs. Galvenajā lomā – Igors Šelegovskis vai Kārlis Reijers.

"Izrāde "Pinokio piedzīvojumi", pirmkārt, ir klasisks piedzīvojumu stāsts bērniem, kurā galdnieks Džepeto izgatavo koka lelli Pinokio. Lelle atdzīvojas un īsā laikā apgūst cilvēka dzīvi, šajā dzīves mācīšanās ceļā daudz jautājot, viļoties un priecājoties. Taču, otrkārt, "Pinokio piedzīvojumi" ir stāsts par puiku, kurš ir atšķirīgs no citiem bērniem, jo nāk no nabadzīgas ģimenes, turklāt ir arī fiziski citāds, viņš pārdzīvo, ka neiederas sabiedrībā, un meklē ceļu, lai izprastu sevi," stāsta Reinis Suhanovs.

Viesturs Kairišs un "Janvāris" triumfē Romas kinofestivālā

Foto: Imago Images/Scanpix/LETA

Režisors Viesturs Kairišs un viņa jaunākā filma "Janvāris" sestdien, 22. oktobrī, triumfējusi Romas kinofestivālā, saņemot trīs balvas, tai skaitā galveno - kategorijā "Labākā filma".

Balvu saņēmis arī Viesturs Kairišs, kurš ticis pie labākā režisora godalgas, bet galvenās lomas atveidotājs Kārlis Arnolds Avots apbalvots kā labākais aktieris.

Jau ziņots, ka Latvijā filma "Janvāris" tiks izrādīta no šī gada 11. novembra.

Latvijas inteliģence pēdējā gaitā pavada izcilo scenogrāfu Andri Freibergu

Foto: DELFI

Sestdien, 22. oktobrī, pēdējā gaitā tika pavadīts izcilais scenogrāfs Andris Freibergs. Jau ziņots, ka scenogrāfs, Latvijas Mākslas akadēmijas emeritētais profesors Freibergs mūžībā devās šī gada 18. oktobrī, 83 gadu vecumā.

Atvadīties no Andra Freiberga bija ieradušies kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA), komponists Arturs Maskats, aktieri Vilis Daudziņš, Uldis Anže, aktrise Jana Čivžele, Valmieras teātra direktore Evita Sniedze-Ašeradena, Rīgas Krievu teātra direktore Dana Bjorka, režisori Māra Ķimele, Viktors Jansons, Mihails Gruzdovs, Indra Roga un Pēteris Krilovs, tēlnieks Aigars Bikše, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, mākslinieks Kristians Brekte un daudzi citi.

Koncertuzvedums "Šveiks – toreiz un tagad" ar īpašo viesi – Gunāru Placēnu

Foto: Ritvars Stankevičs

Ar stāvovācijām un īpašo viesi – leģendāro aktieri Gunāru Placēnu, kurš šogad svin 95 gadu jubileju, 22. oktobrī VEF Kultūras pilī izskanējušas divas koncertuzveduma "Šveiks – toreiz un tagad" izrādes.

Gan ar Ivara Vīgnera un Valta Pūces radītām skanīgām dziesmām, gan trāpīgiem Jāņa Petera un Pētera Brūvera dziesmu vārdiem skatītājus aizrāva stāstnieks Valters Krauze, aktieris Rihards Lepers, dziedātājs Mārtiņš Kanters un profesionāla mūziķu grupa Mārča Auziņa vadībā ar dziedātājām. Izrādēs piedalījās arī dejotāji Beāte Svarinska un Kristaps Pelēkais. Dziesmu spēles režisors Valdis Pavlovskis un producents Jānis Kļaviņs piedāvā satikties vecajā labajā krodziņā "Pie kausa", sešos vakarā pēc kara. Īpašā zīme – balta puķe pogas caurumā.

Nākamās koncertuzveduma izrādēs Madonā, Liepājā, Viesītē, Mārupē un citur Latvijā.

Klimata aktīvisti apskādē vēl vienu gleznu

Foto: AP/Scanpix/LETA

Klimata aktīvisti svētdien, 23. oktobrī, Potsdamas muzejā ar kartupeļu biezputru apšķieduši Kloda Monē gleznu, akciju sarīkojot dažas dienas pēc tam, kad Londonā Vinsenta van Goga "Saulespuķes" bija aplietas ar tomātu zupu.

Akcijas video tviterī publicējusi vides aktīvistu protesta organizācija "Last Generation". "Ja ir vajadzīga glezna, kas apšķiesta ar kartupeļu biezputru vai tomātu zupu, lai sabiedrība atcerētos, ka fosilo kurināmo kurss mūs nogalina, tad mēs jums sagādāsim kartupeļu biezputru uz gleznas," tviterī skaidro organizācija.

Dizaina pastaiga Okupācijas muzejā pulcē apmeklētājus kuplā skaitā

Foto: Publicitātes foto

Aizvadītās nedēļas izskaņā Latvijas Okupācijas muzejā norisinājās viens no vērienīgākajiem dizaina nozares notikumiem – "Dizaina pastaiga". Pasākums pulcēja vairāk nekā 350 apmeklētāju, kuri izmantoja iespēju apskatīt jauno ekspozīciju "Ceļš uz gaismu" un ielūkoties tās tapšanas aizkulisēs kopā ar ekspozīcijas autoriem dizaina biroju H2E un dramaturgu Lauri Gundaru.

Dienas noslēgumā domu apmaiņa norisinājās dramaturga Laura Gundara vadītajā diskusijā "Dizains un vēsture", kuras laikā vairākkārtīgi izskanēja apgalvojums, ka ir nepieciešams efektīvi komunicēt vēstures notikumus labākas nākotnes vārdā. Šajā kontekstā tika izcelts vienotas attīstības stratēģijas trūkums muzejiem. Ekspozīcijas ir spēcīgs rīks, kā veicināt izpratni par vēstures notikumiem un personībām ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā, tādēļ valsts līmenī muzejiem būtu jāpievērš lielāka, stratēģiskāka loma. Diskusijas dalībnieki bija arī vienisprātis, ka muzeji drīkstētu būt drosmīgāki savā darbībā un komunikācijā - tas potenciāli veicinātu muzeju apmeklētību vietējā mērogā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!