Varoņus pieminot. Koncerti un izzinoši pasākumi Lāčplēša dienā

Atgādinām, ka galvaspilsētas centrā un apkaimēs gaidāma plaša bezmaksas pasākumu programma - dienu ievadīs svinīgs dievkalpojums, dienas turpinājumā pie Latvijas Kara muzeja varēs aplūkot militārās tehnikas izstādi, būs tradicionālā svecīšu iededzināšana Brāļu kapos, lāpu gājiens, uguns plosta palaišana Daugavā, spēka dziesmu koncerti, tematiskas darbnīcas, izstādes un dokumentālā kino filma. Plašāk par Rīgas Domes rīkoto Lāčplēša dienas programmu var izlasīt šeit.

Latvijas Nacionālajā vēstures muzejs valsts svētkos tradicionāli piedāvās īpašu programmu, kas ļauj apjaust vēsturisko notikumu nozīmi un bagātina kopējo patriotisko noskaņu. Valsts svētku dienās ieeja muzejā būs bez maksas.

Piektdiena, 11. novembris, kad atzīmē Lāčplēša dienu, sāksies vēl pirms muzeja ekspozīciju darba laika - pulksten 9.30 - ar videoreportāžu muzeja "Facebook" lapā, kurā būs skatāma Lāčplēša Kara ordeņa svinīga novietošana izstādes vitrīnā līdz ar īsu stāstījumu par tā izveidošanu, apbalvošanas kārtību un Lāčplēša dienas svinēšanas tradīcijām. No pulksten10 līdz 18 muzejs būs atvērts Latvijas armijas ģenerāļa Jāņa Baloža Lāčplēša Kara ordeņa pilna komplekta, muzeja ekspozīciju un izstāžu klātienes apskatei, liekot ikvienam aizdomāties par varonības jēdzienu un tās nozīmi Latvijas Neatkarības kara laikā, kā arī mūsdienu notikumu kontekstā.

Vairāk un plašāk par Lāčplēša dienas vēsturi varēs uzzināt ekskursijās Lāčplēša Kara ordeņa izstādē kopā ar LNVM Numismātikas nodaļas speciālistiem. Ekskursiju sākums pulksten 16 un pulksten 17. Tradicionālo stāstījumu par Lāčplēša Kara ordeni šogad papildinās iespēja aplūkot kafijas servīzi ar Lāčplēša Kara ordeņa simboliku, kas fabrikā "M.S. Kuzņecovs" 1939. gadā izgatavota pēc LKO kavaliera Jāzepa Sikoras pasūtījuma un kuru viņa mazmeita Inta Sikora ar ģimeni muzejam uzdāvināja šī gada sākumā.

Tāpat LNVM iespējams aplūkot Satversmes simtgadei veltīto izstādi.

Rīgas Stradiņa universitātes jauktais koris "Rīga" Lāčplēša dienā pulksten 20 Rīgas Anglikāņu Svētā Pestītāja baznīcā sniegs koncertu "Sargāj' savu tēvu zemi", kurā izskanēs latviešu komponistu patriotiskā mūzika.

Koncertprogrammā apkopotas latviešu mūzikas klasiķu Jurjānu Andreja, Jāņa Kalniņa, Jāņa Mediņa, Alfrēda Kalniņa, mūsdienu komponistu Pētera Vaska, Ilzes Arnes, Lolitas Ritmanis un citu skaņražu kompozīcijas.

Rīgas Stradiņa universitātes jaukto kori "Rīga" vada diriģentes Zane Zilberte un Evita Taranda, kormeistars – Uģis Meņģelis.

Ieeja koncertā bez maksas.

Orķestris "Rīga" un jauktais koris "Sōla" 11. novembrī pulksten 19 Rīgas Domā aicina uz Lāčplēša dienai veltīto koncertu "Ceļā uz Latviju", kurā skanēs arī komponista Edgara Mākena darba pirmatskaņojums.

Kopā ar orķestri un kori uzstāsies solisti Annija Kristiāna Ādamsone (soprāns), Laura Grecka (mecosoprāns) un Aivars Osītis (kornete).

Koncertā skanēs komponista Edgara Mākena skaņdarba "11.11" pirmatskaņojums, ko diriģēs viens no koncerta diriģentiem Artūrs Oskars Mitrevics.

Savukārt otrajam koncerta diriģentam Kasparam Ādamsonam uzticēta komponistes Selgas Mences oratorija "Laika vējos".

Koncertā "Ceļā uz Latviju" skanēs arī a capella dziesmas kora "Sōla" izpildījumā.

Bezmaksas biļetes uz koncertu var izņemt "Biļešu paradīzes" kasēs vai internetā.

Piektdien, 11. novembrī, pulksten 18 Latvijas Universitātes (LU) Lielajā aulā notiks Lāčplēša dienai veltīts koru un pūtēju orķestra koncerts "Tavi esam, Tavi būsim".

Latviešu komponistu patriotiskākos skaņdarbus un tautasdziesmu apdares izpildīs Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes jauktais koris "Aura", jauktais koris "Aurum", Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas jauktais koris un Latvijas Universitātes pūtēju orķestris.

Nosaukumā iekļautais Raiņa dzejas fragments "Tavi esam, Tavi būsim" muzikālā atskaņojumā būs sastopams Mārtiņa Brauna komponētā dziesmu cikla "Daugava" zīmīgākajās daļās. Atmiņas par varonību izskanēs Rūdolfa Blaumaņa sacerētajā un Raimonda Paula komponētajā skaņdarbā "Tālavas taurētājs" - šim atskaņojumam pirmreizēji veidotā pūtēju orķestra partitūrā.

Īpaša vieta programmā atvēlēta Lūcijas Garūtas mūzikā ietērptajai Tēvreizei, kā aizlūgums par Ukrainas karavīru un viņu tuvinieku nesavtīgo drosmi. Būs dzirdami arī skaņdarbi no Pētera Vaska, Emīla Dārziņa, Pētera Barisona, Imanta Kalniņa, Raimonda Tigula, u.c. komponistu daiļrades. Koncerta noslēgumā tiks veidots latvietību apstiprinošs tilts uz XXVII Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem, atskaņojot tautā pazīstamas Mārtiņa Brauna, Raimonda Tigula, Ērika Ešenvalda un Raimonda Paula dziesmas.

Ieeja pasākumā - bez maksas.

Sveicot valsts svētkos, Mazās ģildes Lielajā zālē 11. novembrī pulksten 19 notiks koncerts “Skaista mana tēva sēta”, savukārt valsts svētku nedēļas garumā būs skatāma digitālā izstāde “Bērni zīmē Latviju” un Andra Rozenberga dokumentālā filma “Sods par sapni”.

Koncertā “Skaista mana tēva sēta” uzstāsies Zane Šmite (balss, vargans), Ilze Grunte (ģitāra, čarango), Indriķis Veitners (saksofons, klarnete) un Andris Grunte kontrabass). Koncertā varēs dzirdēt dažādas latviešu tautasdziesmas.

Kara dziesmas spoguļo kareivju drosmi un bezbailību, kā arī sūras pārdomas par karā pārdzīvoto un pieredzēto. Līdzās dziesmām no karavīra skata punkta, šajā koncertā izskanēs dziesmas no mājās palicēju puses, kur ģimene vienmēr cer saņemt kādu ziņu un, pāri visam – sagaidīt mājās no kara. Programmu papildinās Ilzes Gruntes dziesmas ar mūsdienu latviešu dzejnieču Veltas Sniķeres un Ināras Eglītes vārdiem, liekot aizdomāties par kopīgo un atšķirīgo toreiz un tagad. Koncerts bez maksas skatāms klātienē RKTMC “Mazā ģilde” un tiešraidē www.mazagilde.lv un "Facebook".

Savukārt no 11. novembra pulksten 11 līdz 20. novembra pulksten 23 www.mazagilde.lv un facebook.com/MazaGilde skatāma režisora Andra Rozenberga dokumentālā filma “Sods par sapni” (1994). Filma stāsta par divpadsmit latviešu inteliģences pārstāvjiem, kuru aresti sākās 1951. gada 4. janvārī Rīgā. Citu pēc cita čeka arestēja Elzu Stērsti, Kurtu Fridrihsonu, Ievu Lasi, Maiju Silmali, Eleonoru un Alfrēdu Sausnes, Irīnu un Arnoldu Stubauus, Skaidrīti Sirsoni, Mirdzu Ersu, Miervaldi Ozoliņu un Mildu Grīnfeldi.

Dzintaru koncertzāle 11. novembrī pulksten 19 notiks koncerts "Mārtiņš Brauns – Latvijai!". Programmā skanēs komponista skaistākās kora dziesmas. Koncertā piedalīsies Latvijas Radio koris diriģenta Sigvarda Kļavas vadībā, kā arī instrumentālā grupa: flautists Andis Klučnieks, flīgelhornists Mārtiņš Zujs, taustiņinstrumentālists un perkusionists Henrijs Brants, taustiņinstrumentālists Juris Kristons, basists Mārcis Lipskis un Reinis Tomiņš - vibrofons, marimba.

Programma "Mārtiņš Brauns – Latvijai!" aptver komponista kordziesmas mantojumu no tās pašiem sākumiem – 1982. gada, kad Edgara Račevska rokas vadīta Latvijas Radio kora sniegumā pirmo reizi izskanēja barokāli kameriskā "Ziedu kompozīcija", līdz partitūrai "Ziemeļmeitas" ar Brauna iedomātas valodas zilbēm, ko nu jau ar siltu sveicienu mūziķi sūta Mārtiņam uz Veļu valstību. Programma tika veidota īpaši Mārtiņa Brauna 70. jubilejai. Skaņdarbi aranžēti šim notikumam un sastāvam.

Biļetes uz koncertu nopērkamas "Biļešu paradīzes" kasēs.

Lāčplēša dienā Alūksnes kultūras centrā būs iespēja baudīt koncertprogrammu "Mans zelts ir mana tauta" ar populāru estrādes mākslinieku piedalīšanos.

Šogad kā īpaši emocionāls vēstījums koncertā skan ne tikai izcila mūzika, bet arī latviešu dižgaru - dzejnieku audioieraksti viņu balsīs ar dzeju, kas veltīta mūsu zemei un tautai, norāda koncerta rīkotāji no "Izklaides grupas 7".

Koncertprogrammā "Mans zelts ir mana tauta" piedalās dziedātāji Zigfrīds Muktupāvels, Dināra Rudāne, Anmary, Atis Ieviņš un instrumentālistu grupa Jāņa Lūsēna vadībā. Uz skatuves izskan Jāņa Lūsēna, Zigmara Liepiņa, Raimonda Paula, Imanta Kalniņa, Ulda Marhilēviča, Jura Kulakova, Mārtiņa Brauna, Ulda Stabulnieka, Harija Zariņa u.c. komponistu melodijas, atsaucot atmiņā laiku, kad visi kopā, vienoti dziesmās un ticībā, pastāvējām par savas valsts atdzimšanu.

10. novembrī šī programma skanēs Ādažu kultūras centrā, 13. novembrī Jelgavas kultūras namā. Pēc tam 15. novembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī, 16. novembrī Latgales vēstniecībā "Gors", 17. novembrī Krustpils kultūras namā, 20. novembrī Liepājas OC Rožu zālē, 25. novembrī Valmieras kultūras centrā un 26. novembrī Tukuma pilsētas kultūras namā. Jelgavā izsludināts arī dienas papildkoncerts – 13. novembrī pulksten 14.

11. novembrī pulksten 19.30 Valmieras Kultūras centrā notiks Lāčplēša dienas koncerts "Roks. Mīlestība. Brīvība.", kurā piedalīsies gan solisti, gan koris, gan arī pavadošā grupa un dejotāji.

Koncertā piedalīsies solisti Andris Ērglis, Kristians Kareļins, Aleksandrs Aleksis Tuņķelis, Regnārs Nerips, Sabīne Bērziņa, Madars Vanags, Samanta Markus un jauniešu koris "Skan", mūsdienu deju grupa "Baltā", kā arī pavadošā grupa Paula Arnicāna vadībā.

Pirmo reizi Lāčplēša dienas koncerts "Roks. Mīlestība. Brīvība" Valmieras Kultūras centrā izskanēja pirms trim gadiem.

"Koncerta idejas pamatā toreiz un arī tagad ir apziņa – "es esmu latvietis, manas saknes ir latviskas". Mums ikvienam sirdij tuva ir Valmiera un mūsu zeme – Latvija. Koncertprogrammā skanēs gan jaunas latviešu grupu un izpildītāju dziesmas, piemēram, grupas "Čipsis un Dullais" dziesma "Kad meitene skumst", gan arī tādas roka atmodas dziesmas kā Zigmara Liepiņa "Brīvību Baltijai", Raimonda Paula "Kā senā dziesmā", grupas "Jumprava" "Peldētājs" un citu autoru skaņdarbi," pastāstīja koncerta mākslinieciskais vadītājs Rūdolfs Bērtiņš.

Ieeja koncertā bez maksas.

Lāčplēša dienā, 11. novembrī, pulksten 19 Ventspilī, teātra namā “Jūras vārti”, izskanēs koncerts “Ieklausies Dvēseļu putenī” jauktā kora “Ventspils”, Ventspils Kamerorķestra un instrumentālas grupas izpildījumā. Diriģents Aigars Meri. Koncertā piedalīsies solisti: Annija Putniņa, Toms Kalderauskis, Edvards Grieze, Kate Kokamegi, Vaida Vovere, Eduards Rediko, Patriks Tabaks, Uga Gundars.

Pēc kinofilmas “Dvēseļu putenis” pirmizrādes koncerta radošā grupa vērsās pie filmas veidotājiem ar lūgumu ļaut izveidot vokāli instrumentālu instrumentāciju “dzīvam atskaņojumam” Reiņa Sējāna apdarēm, jo oriģināli tās radītas, izmantojot elektroniskās mūzikas neierobežotās iespējas. Atļauja tika saņemta un Andris Sējāns izveidoja latviešu strēlnieku dziesmu svītu bigbendam, stīgu orķestrim, korim un solistiem.

Strādājot pie filmas “Dvēseļu putenis”, tās veidotāji veica apjomīgu izpēti par Pirmo pasaules karu, kas apliecināja, ka strēlnieku dziesmas bija nozīmīga tā laika sastāvdaļa. Tās ne tikai ataino latviešu puišu kara gaitas, bet tām piemīt ļoti liels spēks celt karavīru un visas tautas nacionālo pašapziņu. Sadarbojoties filmas režisoram Dzintaram Dreibergam, Mārim Mihelsonam un Reinim Sējānam, tika radītas jaunas muzikālās apdares desmit latviešu strēlnieku dziesmām.

Biļetes uz koncertu nopērkamas “Biļešu paradīzes” kasēs.