Viņa skaidro, ka līdzīgi kā citās nozarēs ir augušas svētku rīkošanas izmaksas, dažās pozīcijās līdz pat 300%. Markova atklāj, ka cenu amplitūda uz dažādiem koncertiem un pasākumiem būs no 7 līdz 100 eiro par biļeti. Viņa uzsver, ka maksimālā summa gan ir tikai par atsevišķām biļetēm divos no svētku koncertiem, lielākajā daļā pasākumu augšējā biļešu cenas robeža būs zemāka.
Šobrīd ir uzsākta biļešu tirdzniecības pakalpojuma sniedzēja iepirkuma procedūra. Plānots, ka biļetes uz 2023. gada Dziesmu un deju svētku pasākumiem varēs iegādāties gan Latvijā – kasēs klātienē un tiešsaistē -, gan arī ārzemēs – tiešsaistē. Pagaidām gan nav zināms datums, kad tiks uzsākta biļešu tirdzniecība, tomēr jaunums ir tas, ka biļetes tiks tirgotas pakāpeniski, vairāku dienu laikā, kalendārā secībā – sākot ar pirmajiem pasākumiem līdz pat noslēguma koncertam. Kā atklāj Markova, būs iespēja arī iegādāties biļetes uz Dziesmu un deju svētku gājienu, kas dos iespēju to skatīties no īpašas tribīnes.
Dziesmu un deju svētku pasākumu cenrādis vēl tiks apstiprināts Ministru kabinetā.
Prakse biļetes laist tirdzniecībā pakāpeniski izvēlēta, lai mazinātu slodzi uz serveriem, lai neatkārtotos iepriekšējo svētku pieredze, kad bija milzīgs pieprasījums pēc biļetēm vienlaicīgi. Markova paredz, ka būs atsevišķi koncerti, par kuriem tik un tā būs liela publikas interese un biļetes visiem nepietiks. Viens pircējs varēs iegādāties līdz četrām biļetēm uz vienu pasākumu. Tāpat vienā reizē varēs iegādāties biļetes uz vairākiem koncertiem. Svētku izpilddirektore arī norāda, ka kopumā biļešu būs vairāk, jo 2023. gada Dziesmu un deju svētkos būs vairāk koncertu, būs pieejamas biļetes arī uz ģenerālmēģinājumiem. Tāpat būs arī daudz bezmaksas pasākumu pilsētvidē - svētku parkos Vērmanes dārzā un Esplanādē, svētkus varēs baudīt arī digitāli.
Kā vēsta Markova, paredzēts, ka 10% atlaide tiks piemērota Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašniekiem, personām ar I, II vai III invaliditātes grupu, uzrādot atbilstošu apliecību un politiski represētajām personām, uzrādot atbilstošu apliecību.
Ielūgumu un iepriekšējo rezervāciju politiku regulēs svētku rīkotāja – Latvijas Nacionālā kultūras centra – biļešu rezervēšanas un ielūgumu izsniegšanas noteikumi. Saskaņā ar nolikumu darbojas biļešu rezervācijas un ielūgumu komisija (LNKC, KM, LPS, UNESCO, Dziesmu un deju svētku biedrība, Rīgas pašvaldība). Komisijas pienākumi ir apstiprināt ielūdzamo svētku viesu grupu sarakstu, noteikt un apstiprināt svētku biļešu iepriekšējās rezervēšanas apjomus, izskatīt Rīkotājam iesniegtos biļešu iepriekšējās rezervēšanas pieprasījumus.
Saskaņā ar komisijas priekšlikumiem ielūgumus uz Svētku norisēm varēs piedāvāt tikai valsts trim augstākajām amatpersonām – Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājam, Ministru prezidentam, bijušajiem valsts prezidentiem, Dziesmu un deju svētku padomes locekļiem, Dziesmu un deju svētku Rīcības komitejas locekļiem, Dziesmu un deju svētku goda viesiem – Kultūras ministrijas Izcilības balvas ieguvējiem, rīkotāja ārvalstu sadarbības organizācijām un Dziesmu svētku satura veidotājiem – svētku māksliniecisko programmu veidotājiem, radošajām komandām, tautas mākslas nozaru pārstāvjiem saskaņā ar Rīkotāja nozaru konsultatīvo padomju lēmumiem.
Plānots, ka ielūgumu skaits būs mazāks par 2% no kopējā biļešu daudzuma.
Svētku dalībniekiem būs iespēja bez maksas apmeklēt Atklāšanas koncertu, tautas lietišķās mākslas izstādi, pūtēju orķestru lielkoncertu un zaļumballi, koru lielkoncertu “Tīrums. Dziesmas ceļš” un tā ģenerālmēģinājumu (stāvvietās), Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājumu (stāvvietās), savukārt informācija par iespēju dalībniekiem apmeklēt Noslēguma koncertu “Kopā Augšup” (stāvvietās) un deju lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs” caurlaides mēģinājumu tiks precizēta tuvākajā laikā.
Padomes sēdē notika diskusija par iespēju 40 000 dalībniekiem iegādāties biļetes uz Svētku pasākumiem iepriekšējā rezervācijā. Ņemot vērā šī modeļa potenciālos riskus, nolemts, ka šo jautājumu skatīs nākamajā Padomes sēdē. Biļetes iepriekšējā rezervācijā tiks piedāvāts iegādāties Svētku sagatavošanas un realizācijas procesā tieši iesaistītajām institūcijām Latvijā un Svētku procesa uzturētājiem ārvalstīs (Rīkotājs, Latvijas Pašvaldību savienība, pašvaldība, trešie dibinātāji, Kultūras ministrija, Pasaules Brīvo Latvieši apvienība, Eiropas Latviešu apvienība), Svētku māksliniecisko programmu veidotājiem, radošajām komandām, valsts oficiālajām ārvalstu delegācijām (Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Republikas Saeima, Kultūras ministrija, Ārlietu ministrija, UNESCO), ministru kabineta locekļiem, Saeimas deputātiem, Latvijas Goda ģimenes apliecības īpašniekiem, cilvēkiem, kuri pārvietojas ratiņkrēslos un Svētku rīkošanā iesaistītajiem sadarbības partneriem.
Jau ziņots, ka XXVII Vispārējie latviešu Dziesmu un XVII Deju svētki notiks no 2023. gada 30. jūnija līdz 9. jūlijam Rīgā, to galvenais akcents būs Dziesmusvētku tradīcijas 150 gade. Plānots, ka svētkos piedalīsies līdz 40 000 dalībnieku, to apmeklētāju skaits pārsniegs pusmiljonu. Svētku laikā notiks vairāk nekā 60 pasākumi un koncerti, tai skaitā vismaz viena trešdaļa ar biļetēm.