Par Holodomoru pasauli pirmais brīdināja velsietis. Kā vēstījums joprojām nesasniedz Rietumus

Mūsdienu Rietumu vēstures pētniecībā nav šaubu, ka Holodomoru izraisīja PSRS vadoņa Josifa Staļina izdotās pavēles par Ukrainas kolektivizāciju, "kulaku" sodīšanu un labības konfiscēšanu. Pagājušā gadsimta 30. gadu sākumā PSRS straujiem soļiem centās virzīties uz tautsaimniecības piecgades plāna izpildi – bija iecerēti daudzi vērienīgi industrializācijas un militarizācijas projekti, un to realizācijai bija nepieciešami vērienīgi līdzekļi. Tos varēja iegūt, masveidā eksportējot graudus, kas tika konfiscēti piespiedu kolektivizācijā iesaistītajiem zemniekiem. 20. gadu beigās un 30. gadu sākumā pieauga zemnieku neapmierinātība ar kolektivizācijas gaitu, un lauksaimniecības kultūrām bagātā Ukraina – tradicionāli uzskatīta par "PSRS labības klēti" – kļuva par zemnieku pretošanās epicentru.

Reaģējot uz zemnieku protestiem, Staļins izvērsa masveida iedzīvotāju deportācijas (ko propaganda pasniedza kā bagāto zemnieku – "kulaku" – nosodīšanu par darbaļaužu paverdzināšanu u.c. sadomātiem "grēkiem") un uzsāka graudu un mājlopu rekvizēšanu. Jau 1932. gada pavasarī šāda rīcība bija izraisījusi badu vairākos Ukrainas reģionos, bet turpmākā gada laikā praktiski visa Ukrainas teritorija bija pakļauta masveida badam. No tā cieta arī citi PSRS labības ieguves reģioni – Pievolgas reģiona apakšējā daļa un Kubaņas reģions Ziemeļkaukāzā, ko lielā mērā apdzīvoja ukraiņi.

Ne PSRS pastāvēšanas laikā, ne arī mūsdienu Krievijā Holodomors nav ticis atzīts oficiālā līmenī, un pat Rietumu vēsturnieki nav gluži vienisprātis, vai miljoniem dzīvību prasījušais bads tik tiešām uzskatāms par apzinātu genocīdu no Staļina puses.