Šis neparastais starptautiskais projekts, kurā piedalās muzeji un privātās kolekcijas no Ķīnas, Francijas un Latvijas, tika aizsākts 2019. gada nogalē pateicoties toreizējā Francijas institūta Latvijā direktora Žila Bonviāla (Gilles Bonnevialle) iniciatīvai un sadarbības pieredzei Honkongā, portālam "Delfi" pavēstīja LNMM pārstāve, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska.
2020. gada agrā pavasarī Latvijā ieradās Honkongas pilsētas universitātes Indras un Harija Bangu galerijas izpilddirektore Dr. Izabella Franka (Isabelle Frank), kura tagad ir projekta "Dzintars – Baltijas zelts" ("Amber – Baltic Gold") galvenā kuratore, stāsta Baranovska. Viņas vizītes mērķis bija iepazīties ar dzintara artefaktiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājumos un izvērtēt izstādes organizēšanas iespējas. Redzētais tika atzīts par ievērības cienīgu, lai turpinātu attīstīt ieceri, meklējot papildu materiālu gan Eiropā, gan Āzijā. Soli pa solim, pārvarot pēdējo gadu neskaidrības un grūtības, veidojās aizraujošs stāsts par dzintara ceļu no Baltijas jūras līdz Ķīnai, gadsimtu senām tradīcijām, aizmirstām, bet vēsturiski būtiskām kopsakarībām, kas tiek no jauna izgaismotas 21. gadsimtā.
Izstāde ir sadalīta sešās sekcijās, katru sekciju papildina informatīvi apraksti un īpaši radīti atraktīvi izglītojoši multimediji. Pirmā daļa vēstī par dzintaru kā apbrīnojamu dabas materiālu, raksturojot tā krāsu un struktūru daudzveidību, ko visā pilnībā atklāj Latvijas rotkaļa Georga Romuļa mūža lolojums – unikāla dzintara tīrradņu kolekcija.
Otrā, trešā un ceturtā sadaļas ir veltītas dzintara atradumiem un vēsturiskiem piemēriem no neolīta laikmeta līdz barokam kā Eiropā, tā Ķīnā, kad dzintars pasaulē pildīja dārgakmens funkcijas un bija vērtīgākā eksportprece. Šeit aplūkojami Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nozīmīgie arheoloģiskajos izrakumus atrastie priekšmeti, savukārt izcila privātā kolekcija no Honkongas (Mengdiexuan Collection) demonstrē Ķīnas meistaru filigrānos dzintara dekoru grebumus sākot no Haņu dinastijas (206. g. p.m.ē. – 220. g.) līdz pat Cjinu dinastijas ziedu laikiem 17.–18. gadsimtā. Eiropas renesanses un baroka mākslas priekšmeti atceļojuši no privātkolekcijām un muzejiem Francijā (Association Trésors de Ferveur, Musée d'art religieux de Fourvière, Philippe Thomas).
Piektā ekspozīcijas sadaļa veltīta dzintara attīstībai un tradīciju transformācijai 19. un 20. gadsimtā. Šeit ir plaši parādīti dekoratīvās mākslas priekšmeti un rotas no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja kolekcijām, kā arī muzeja Honkongā (Liang Yi Museum).
Izstādi noslēdz mākslas darbi, kas tapuši jau 20. gadsimta beigās un 21. gadsimtā – latviešu dizaineru rotas no Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijas (Māris Auniņš, Jānis Jākabsons, Dina Dubiņa, Guntis Lauders) un Francijas mākslinieku eksotiskie lielformāta dekoratīvie objekti (Kam Tin, Aline Putot-Toupry, Bruno Toupry). Kopumā izstādē ietverti 46 eksponāti no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un 39 – no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma.
Izstāde Honkongā būs apskatāma no 2022. gada 15. decembra līdz 2023. gada 11. aprīlim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
