Šī gada 15. decembrī aprit 125 gadi, kopš dzimusi rakstniece, tulkotāja un domātāja Zenta Mauriņa (1897 – 1978). Pieminot izcilo Latvijas kultūras personību, sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu piedāvājam iepazīties ar Zentas Mauriņas studentes lietas dokumentu izlasi un vēsturiskām fotogrāfijām.
Zenta Emma Mauriņa dzimusi ārsta Roberta Mauriņa un pianistes Melānijas Mauriņas ģimenē. Pēc piecu gadu vecumā pārslimotā poliomielīta zaudējusi spēju staigāt, taču asais prāts ļāva viņai lidot: Zenta Mauriņa kļuva par literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāju un ražīgu kopēju Latvijā un latviešu diasporā, mūža laikā publicējot vairāk nekā 15 eseju krājumu un apceres par ievērojamiem rakstniekiem – Raini, Jāni Poruku, Annu Brigaderi, Frici Bārdu, Danti, Fjodoru Dostojevski. Rakstījusi arī romānus, stāstus un autobiogrāfiskus darbus.
Zenta Mauriņa studējusi filozofiju un baltu filoloģiju Latvijas Universitātē, kā arī papildinājusi zināšanas Heidelbergas Universitātē. Rakstniece bija Rīgas skolotāju institūta pasniedzēja un populāra lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, kā arī pašas vadītajā literārajā studijā.
1944. gadā viņa kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju, vēlāk pārcēlusies uz Zviedriju un pasniegusi Upsalas universitātē, lasījusi lekciju ciklus dažādās Eiropas valstīs. 1965. gadā rakstniece atgriezusies Vācijā un dzīvojusi Badkrocingenas pilsētiņā netālu no Freiburgas.
Zentas Mauriņas darbi ir tulkoti vācu, itāliešu, angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā. Viņa ir godināta ar Zviedrijas, Vācijas un Šveices apbalvojumiem.
Zenta Mauriņa mirusi 1978. gada 25. aprīlī Bāzelē, Šveicē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
