Oriģinālprozas sadaļā lasāmi Andra Zeibota, Evitas Hofmanes, Ulrikas Ūpes stāsti, kā arī Jāņa Lejiņa topošā romāna fragments. Tāpat publicētas Jāņa Elsberga, Kaspara Zalāna, Ilonas Ķepales un Māras Ulmes dzejkopas.
No tulkotās literatūras lasāmi zviedru rakstnieka Hokana Lindgrēna, šveicieša Mihaela Fēra un argentīniešu prozista Pedro Mairala darbi. Odesā dzīvojošās rakstnieces Marijas Gaļinas dzejkopu atdzejojis Einārs Pelšs.
Numura interviju ar Mikolu Rjabčuku, Ukrainā labi zināmu rakstnieku, dzejnieku un publicistu, augstskolu mācībspēku, veidojusi dzejniece Ingmāra Balode. "Taisnība, kultūrā kolaborantu praktiski nav. Taču nebija liela arī tā striktā daļa, kura savā ģimenē sistemātiski runāja ukraiņu valodā un strādāja Ukrainā un Ukrainai, nevis skatījās, kur bizness labāk iet vai karjerai lielākas iespējas." saka Mikola Rjabčuks. "Es teiktu — tagad ir pilsoniskās apziņas triumfa laiks. Viss, kas cilvēkus šķīra, ir kļuvis nesvarīgs, jo ir lielās lietas, valsts liktenis, kas ir svarīgāks par visu. Varbūt privātās dzīves sfērā šie dalījumi paliek, bet publiskajā dzīvē pilnībā valda pilsoniskā apziņa."
Īsintervijā uz tiešiem jautājumiem atbildes sniedz vēsturniece Ineta Lipša.
Vēsturnieks Gints Apals aplūko latviešu trimdas sabiedriski politiskās darbības dilemmas pirmajās trīs pēckara desmitgadēs. Savukārt vēsturnieks Toms Ķikuts izvērsti atklāj latviešu bēgļu gaitas Pirmā pasaules kara laikā Ukrainā.
Recenzijas par jaunākajām grāmatām uzrakstījuši Ilva Skulte, Jūlija Dibovska, Patrīcija Šteinberga, Ilmārs Zvirgzds un Arnis Koroševskis.
Pārdomās par somu autora Penti Sārikoski dienasgrāmatām dalījusies dzejniece Iveta Šimkus, bet par trimdas dzejnieka Linarda Tauna Ņujorkā atstāto pēdu meklēšanu stāsta literatūrzinātnes doktorants Elvis Friks.
Valodniece Linda Lauze rakstā apcer, vai latviešu valodā joprojām lietojam krievu slenga vārdus un tuvāk apskata trīs no tiem.
Kara laika izjūtas un domas izteiktas spilgtā Jāņa Akuratera dienasgrāmatas fragmentā, rakstītā 1916. gada beigās.
Apcere, kuru biologs Oskars Keišs uzrakstījis pēc savulaik "Domuzīmē" izlasīta stāsta, publicēta žurnāla pēdējā lappusē.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori – Līva Dortāne, Laura Liepiņa, Gabriela Milberga-Zuza.
"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
2023. gadā iznāks seši "Domuzīmes" numuri — februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.
Gan jaunais, gan iepriekšējie žurnāla numuri abonentiem digitāli lasāmi šeit. Žurnāla arhivētie numuri lasāmi arī vortālā literatura.lv sadaļā "Lasītava".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
