Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVN) laidis klajā grāmatu "Kamēr vēl laiks. Fotoetnogrāfijas sākums Latvijā" kas veltīta agrīnajām fotogrāfijām Latvijā, kurās etnogrāfisko pētījumu veikšanai mērķtiecīgi dokumentētas izzūdošā tradicionālā kultūras mantojuma liecības.
Kā vēsta izdevēji, fotogrāfijās fiksētas gan lauku ainava ar tradicionālo zemnieku un zvejnieku sētu apbūvi, gan tīrumu, pļavu un dārzu izkārtojums, gan dažādu darbu paņēmieni un darbarīki, gan iedzīves priekšmeti, apģērbi, tradīcijas –, kā arī Latvijas novadiem raksturīgi iedzīvotāju antropoloģiskie tipi.
Izdevumā iekļautie fotouzņēmumi hronoloģiski aptver laika posmu no 19. gs. 60. gadiem, kad, gatavojoties Krievijas etnogrāfiskajai izstādei Maskavā 1867. gadā tapušas pirmās zināmās Latvijas teritorijā uzņemtās etnogrāfiskās fotogrāfijas, līdz 1923. gadam, kad tika izveidota pirmā valsts finansētā Latvijas pieminekļu aizsardzības institūcija – Pieminekļu valde, kas turpmāk uzņēmās rūpes par etnogrāfisko materiālu apzināšanu un dokumentēšanu. Būtisks intereses pieaugums par fotogrāfijas pielietošanu etnogrāfijā bija vērojams 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā – vispirms saistībā ar 1896. gadā sarīkoto Latviešu etnogrāfisko izstādi, bet kopš 1906. gada – ar Latviešu fotogrāfiskās biedrības aktivitātēm.