Jevgeņijs Milovanovs. Pēc vairāku gadu pārtraukuma aizvadītajā decembrī, pateicoties aktīvistiem, pašvaldība Ķengaragā uzstādīja egli.

Janvāra sākumā publicētajā pētījumā par kultūras dzīvi Rīgā viens no galvenajiem secinājumiem bija, ka, pēc iedzīvotāju domām, pēdējo četru gadu laikā tā pasliktinājusies. Secināts arī, ka mazāk apmierināti ir tieši krieviski runājošie. Tas tiek skaidrots gan ar pandēmiju, gan kara radīto robežu slēgšanu, bet vai tas ir viss? Lai palūkotos uz šo problēmu no citiem skatpunktiem, uz sarunu tikās divas pētnieces – sociālantropoloģi un Eiropas Universitātes institūta doktorantūras pētniece Anete Ušča un Inguna Potetinova, kura tikko pabeigusi savu pētniecisko darbu Rīgas Stradiņa universitātē. Abu pētījuma lauks – Rīgas apkaimes un tajā (ne)notiekošais.

Iepazīstoties ar šī pētījuma secinājumiem, par ko jums kā antropoloģēm ir jādomā?

Anete Ušča: Atsauces uz Covid-19, kas būtiski ietekmēja kultūras dzīvi Latvijā un citviet, visiem ir zināmas, tomēr tas nepaskaidro, kāpēc tieši krievvalodīgie pauž mazāku apmierinātību par kultūras procesiem. Tāpēc, domāju, šis ir vairāk stāsts par kultūras piedāvājuma daudzveidību, kas uzrunātu visas sabiedrības grupas.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!