Foto: Matīss Markovskis

Rakstniecības un mūzikas muzejs 3. februārī saņems vērtīgu dāvinājumu Rīgā dzimušā, pasaulē slavenā vijolnieka Gidona Krēmera. Viņš muzejam krājumam nodos vijoli, uz kuras ir daudzu pasaulslavenu mākslinieku, arī paša Gidona Krēmera, autogrāfi. Muzeja krājumu papildinājušas arī citas nozīmīgas ar Latvijas kultūru saistītas relikvijas.

Kā "Delfi" informē Rakstniecības un mūzikas muzeja (RMM) pārstāve Zane Brūvere-Kvēpa, vijoli savam leģendārajam pedagogam Voldemāram Stūrestepam viņa 60. dzīves un 40. darba gadu jubilejā 1969. gadā dāvinājuši viņa audzēkņi Emīla Dārziņa mūzikas skolā. Viņu vidū arī 20. gadsimta otrās puses Latvijas vijoļspēles zieds – vijoļvirtuozi Gidons Krēmers, Filips Hiršhorns, izcilā pedagoģe Dace Bērzāja, solisti Rasma Lielmane, Arkādijs Fomins un kamermūzikas izpildītāji Juris Madrēvičs, Jānis Bulavs u.c.

Dāvinājums būs nozīmīgs papildinājums muzeja mūzikas instrumentu kolekcijā, norāda RMM pārstāve.

2025. gadā Rakstniecības un mūzikas muzejs svinēs simtgadi. Muzeja pamatlicējs Jānis Greste iedibināja pašus būtiskākos muzeja darbības principus – runāt par aktuālo, mūsdienīgo, veidot kolekcijas dialogā ar tagadnīgo, krāt un glabāt, nevis lai paturētu krātuvju noslēgtībā, bet, lai dalītos, dotu tālāk sabiedrībai. Turpinot Grestes iesākto, katru gadu muzeja krājumu papildina vērtīgi jaunieguvumi, kas pieder mūsdienu radošajām personībām, veidojot jaunas kolekcijas un papildinot muzeja krājumu, vēsta Brūvere-Kvēpa.

Pērnā gada būtiskākie no tiem ir nozīmīgs papildinājums dzejnieka Leona Brieža kolekcijas rokrakstu, korespondences un fotogrāfiju priekšmetu grupās, dziedātājas Margaritas Vilcānes koncerttērpi, komponistu Valtera Kaminska, Ulda Stabulnieka, Raimonda Paula, Pētera Vaska u.c. nošu manuskripti, mūzikas instrumenti kā, piemēram, meistara Artura Ķirpja darinātā kokle, vairāki unikāli Latvijā ražoti pianīni, kā arī unikāli papildinājumi dziesmusvētku kolekcijā. Nule kā noslēgusies apjomīgā Ausmas Kantānes dāvinātā Imanta Ziedoņa kolekcijas priekšmetu dokumentēšana.
Muzeja pamatlicēja Jāņa Grestes vizionāra gars ir dzīvs arī mūsdienās, komplektējot muzeja digitālās kolekcijas. Atbildot mūsu laikmeta tehnoloģiskajam garam, pagājušajā gadā tika izveidots digitālais krājums.

Arī topošajā ekspozīcijā "Prokrastinācija un radīšana" Mārstaļu ielā 6, Rīgā, apmeklētāji varēs ieraudzīt gan Jāņa Grestes savāktos priekšmetus, gan šodienas muzeja kolekciju ieguvumus. Rakstniecības un mūzikas muzejs pateicas ikvienam priekšmetu dāvinātājam, kurš ir uzticējis muzejam fotogrāfijas, vēstules, radošā darba rezultātus un daudzus citus priekšmetus.

Kopumā 2023. gadā RMM glabātais krājums ir sasniedzis viena miljona vienību apjomu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!