To, ka pieņemts lēmums izstādi atcelt, portālam "Delfi" apliecināja arī Ogres vēstures un māklas muzeja direktore Evija Smiltēna. Savukārt Ogres mērs Egils Helmanis (NA) sociālajos medijos, tai skaitā Ogres novada oficiālajā "Facebook" profilā, publicējis izvērstu skaidrojumu, uzsverot, ka izstāde tiks noorganizēta, kad "būs nosēdušies politisko pārpratumu putekļi".
Kā "Delfi" saka Smiltēna, Ogres vēstures un mākslas muzejs izstādes rīkošanai ir atvēlējis savas telpas un uzņēmies izstādes iekārtošanu, bet izstādes iniciators un rīkotājs ir Ogres novada pašvaldība un Helmanis. Izstādi bija plānots eksponēt muzejā, mainot sagatavoto izstāžu plānu. Lēmums par izstādes atcelšanu nācis no pašvaldības puses.
Ogres vēstures un mākslas muzeja kolektīvs arī trešdienas, 1. februāra, vakarā sociālajā medijā “Facebook” ir publicējis atklāto vēstuli, kurā pauž savu nostāju.
“Pašreizējās politiskās situācijas kontekstā muzeja kolektīvs uzskata, ka šis nav īstais laiks izstādes veidošanai un nav ētiski šobrīd eksponēt kolekciju, kas pieder Pjotram Avenam, Eiropas Savienības sankcijām pakļautai personai. Laikā, kad notiek nežēlīgais Krievijas iebrukums Ukrainā, muzejam nav pieņemams aicinājums mākslu nejaukt ar politiku,” raksta Ogres muzeja kolektīvs.
Savukārt Helmanis sociālajos medijos raksta: "Pret Pjotru Avenu ir sankcijas noteikusi ES, bet ne ASV. Es, protams, nezinu globālās spēles aizkulises, bet ASV lēmumi man šķiet Latvijas drošībai daudz būtiskāki un vērā ņemamāki. Es zinu arī to, ka Pjotrs Avens ir palīdzējis ukraiņiem, nosodījis Krievijas agresiju un izteicis gatavību savus līdzekļus ieguldīt Ukrainas un Latvijas izaugsmē."
Helmanis norāda, ka Avena īpašumus draud konfiscēt Kremlis, lai tos izmantotu kara finansēšanā. Ogres mērs uzskata, ka kritika par šādas izstādes rīkošanu ir vēršanās ar sankcijām pret mūsu kultūrvēsturi. "Padomju laikā Purvīša un Rozentāla gleznas bija PSRS īpašumā. Vai latviešu pašapziņa un kultūras identitāte būtu ieguvusi, ja tādēļ, ka gleznas ir padomju režīma īpašumā, tās būtu liegts apskatīt, zināt par tām? Vai latvju dainas, kuru apkopošana tika sākta cara valdīšanas laikā, ir mazāk mūsu šī iemesla dēļ?" raksta Helmanis.
"Ogres novada pašvaldība ir viena no tām, kas jau kopš reālā kara sākuma 2014. gadā sniedza atbalstu Ukrainai un tās cilvēkiem. Manu nostāju pret Putina Krieviju un darbus Ukrainas atbalstam katrs var redzēt publiskās informācijas vidē. Šo nostāju nekas nespēs mainīt. Tādēļ domāju, ka man ir morālas tiesības uzsvērt, ka galējības nav labas. Ir svarīgi, lai nejaucam mūžam mainīgo ikdienu un to, kas veido mūsu kodolu. Ir svarīgi, lai, cenšoties darīt labu, cīnoties par ideāliem un savas valsts nākotni, mēs saglabātu skaidru skatu uz to, kas un kādas ir mūsu nacionālās intereses.
Es aicinu aizdomāties par to, cik bieži cīņa par mūsu un Ukrainas interesēm no augstāko amatpersonu puses ir tikai šķietamība – skaļu paziņojumu un asprātīgu epitetu veidā, tā vietā, lai tiktu darīti reāli darbi – slēgta robeža ar Krieviju, nekavējoties ieviests obligātais dienests, izraidīti vai tiesāti Latvijai naidīgie! Ir taču tik nesalīdzināmi vieglāk vērsties pret pirmskara mākslu, tā imitējot cīņu par Latvijas interesēm! Mums sava valsts jābūvē, cik vien iespējams ērta un derīga primāri mūsu tautai! Pie tā arī palieku!" raksta Ogres pašvaldības vadītājs.
Pilnā apjomā Egila Helmaņa rakstītais ir izlasāms Ogres novada "Facebook" profilā.
Jau ziņots, ka Ogres vēstures un mākslas muzejā 1. februārī bija ieplānots atklāt izstādi "Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940" ar darbiem no ES sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena kolekcijas darbiem.
Bija plānots, ka izstādē būtu aplūkojami gleznotāju Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un grafiķa Sigismunda Vidberga porcelāna apgleznošanas darbnīcā "Baltars" 1920. gados tapušie darbi.
Sākotnēji par izstādes ieceri rakstīja "Delfi", bet vēlāk Ogres muzejā plānotajai ekspozīcijai uzmanību pievērsa arī citi mediji. Pretenzijas pret izstādes norisi paudusi arī Ārlietu ministrija.