LMB atklāto vēstuli adresējusi Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Kultūras ministram Naurim Puntulim; Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājam Gintam Kaminskim; Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētājam Egilam Helmanim un Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktorei Evijai Smiltniecei. Vēstuli LMB valdes vārdā parakstījusi organizācijas priekšsēdētāja Zane Grīnvalde.
Piedāvājam iepazīties ar LMB atklātās vēstules tekstu, kas publicēts arī biedrības "Facebook" profilā:
"Latvijas Muzeju biedrība uz brīvprātības principiem apvieno 125 muzejus, mākslas un kultūras mantojuma organizācijas, tai skaitā, Ogres vēstures un mākslas muzeju, lai īstenotu kopīgus mērķus un aizstāvētu kopējas intereses.
Jāatgādina, ka, lai arī Ogres vēstures un mākslas muzejs (turpmāk – Muzejs) veic novada pašvaldības muzeja funkcijas, un tā darbību pārrauga Ogres novada pašvaldības dome, tajā strādā pašvaldības iecelts un apstiprināts direktors, kuram uzticēts veikt konkrētās muzeja funkcijas. Direktors strādā kopā ar profesionālu komandu, kuri pārzina muzeja darba specifiku.
Saskaņā ar LMB rīcībā esošo informāciju 2022. gada rudenī Muzejs bija sagatavojis 2023. gada izstāžu plānu, ko pašvaldība apstiprinājusi kopā ar piešķirto Muzeja ikgadējo budžetu. Ogres novada pašvaldības aicinājums steigā mainīt plānotās izstādes, liek domāt par pašvaldības iejaukšanos muzeja darbā un tā satura ietekmēšanu, apšaubot muzeja speciālistu profesionalitāti un kompetenci.
LMB stingri iestājas pret šādu pašvaldības politiskās vadības iejaukšanos muzeju misijas un funkciju īstenošanā. Līdzīgi kā Daugavpils pašvaldības un Daugavpils Marka Rotko mākslas centra gadījumā, arī šajā situācijā novērojama nevienlīdzīgu varas pozīciju izmantošana, kas rezultējusies publiskās debatēs par muzeju darbības ētiku un atbilstību likumdošanai, kā arī par vienotu Latvijas valsts (tostarp pašvaldību) nostāju sankciju īstenošanā pret agresorvalsti Krieviju Ukrainas kara kontekstā.
Lai arī publicitātes rezultātā izstāde ir atcelta, pats precedents grauj nozares reputāciju un sabiedrības uzticēšanos muzejiem.
LMB vēlas atgādināt, ka pašvaldību muzeju loma ir plašāka par pašvaldības robežām – akreditēto muzeju pamatkrājumi veido Latvijas Nacionālo muzeju krājumu, bet to darbība norit saskaņā ar Muzeju likumu un citiem normatīviem aktiem, tai skaitā, akreditācijas prasībām, kā arī starptautisko ICOM Ētikas kodeksu.
Sabiedrības uzticēšanās Latvijas muzejiem ir ļoti augsta. Tāpēc LMB atkārtoti rosina Latvijas Pašvaldību savienību lemt par skaidrojošu un atgādinošu pasākumu īstenošanu saviem biedriem, piesaistot LR Kultūras ministriju un LMB. Tāpat LMB aicina Ogres novada pašvaldību un Ogres vēstures un mākslas muzeju vērsties pie LMB konsultatīvos nolūkos, īpaši gadījumos, kas saistīti ar ētiskām dilemmām un neskaidrībām attiecībā uz likumdošanas ievērošanu muzeju darbībā.
Preventīva rīcība un sadarbība ar LMB sniegs iespēju novērst konflikta eskalāciju publiskā vidē, nodrošinās muzeju ētisku un likumisku darbību, kā arī radīs lielāku uzticēšanos starp muzejiem, to dibinātājiem un sabiedrību, kurai muzeji kalpo saskaņā ar likumu un to pastāvēšanas jēgu."
Jau ziņots, ka Ogres vēstures un mākslas muzejā 1. februārī bija ieplānots atklāt izstādi "Rīgas mākslas porcelāns. 1925 – 1940" ar darbiem no ES sankcijām pakļautā Krievijas miljardiera Pjotra Avena kolekcijas darbiem. Izstādes idejas autors bija Ogres mērs Egils Helmanis (NA).
Sākotnēji par izstādes ieceri rakstīja "Delfi", bet vēlāk Ogres muzejā plānotajai ekspozīcijai uzmanību pievērsa arī citi mediji. Pretenzijas pret izstādes norisi pauda arī Ārlietu ministrija. Neilgi pirms plānotā atklāšanas datuma izstāde tika atcelta, bet Helmanis publiski pauda neizpratni par šādu notikumu gaitu, rakstot, ka izstāde tiks noorganizēta, kad "būs nosēdušies politisko pārpratumu putekļi".
Bija plānots, ka izstādē būtu aplūkojami gleznotāju Romana Sutas, Aleksandras Beļcovas un grafiķa Sigismunda Vidberga porcelāna apgleznošanas darbnīcā "Baltars" 1920. gados tapušie darbi no miljardiera Pjotra Avena privātās kolekcijas.