Kā atklāj Viška, Rīgas Riharda Vāgnera biedrība 2022. gada rudenī veiksmīgi piedalījās Latvijas Vides investīciju fonda izsludinātājā konkursā "Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana valsts nozīmes arhitektūras pieminekļos".
Pašās 2022. gada beigās tika saņemts pozitīvs lēmums par Emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta (EKII) finansējuma piešķiršanu 15 miljonu eiro apmērā, kas bija maksimālais šajā konkursā pieejamais finansējums vienam projektam. Jau ziņots, ka projektu piecu miljonu apmērā līdzfinansē līdzekļi no Vācijas valdības.
Šobrīd Vāgnera nama rekonstrukcijai piesaistīti 20 miljoni eiro, kas nodrošinās ēkas atjaunošanu līdz tā dēvētajai "pelēkajai apdarei" – nama konstrukcijas būs atjaunotas, ārējā kontūra nosiltināta, nomainīti iekšējie un ārējie tīkli, ierīkotas enerģiju taupošas sistēmas.
Kā vēsta Rīgas Vāgnera biedrības pārstāve, šī gada februārī sākusies ēkas tehniskā projekta izstrāde, savukārt "sarkano zīmogu" jeb būvatļauju plānots saņemt līdz šīgada vasaras beigām. Kopā Vāgnera nama atdzimšanai nepieciešami 40 miljoni eiro – vēl trūkst līdzekļu iekšdarbiem, restaurācijas darbiem un teātra tehnoloģijām, tādēļ turpinās darbs pie līdzekļu piesaistes no dažādiem fondiem un privātpersonām.
Pērn publiska konkursa kārtā izvēlēts galvenais būvdarbu veicējs, pilnsabiedrība "SBSC" ar galveno projektētāju SIA "Sarma un Norde Arhitekti", savukārt inženiera un būvuzraudzības pienākumus veiks SIA "Būves un Būvsistēmas". Kā apakšuzņēmējs arhitektūras un interjeru izstrādei nolīgts "Zaigas Gailes birojs". Piesaistīti eksperti arī no citām valstīm – piemēram, teātra tehnoloģijas risinājumus izstrādās "Theater Advies" no Nīderlandes, savukārt kā konsultanti teātra akustikas jautājumos darbosies speciālisti no "Nagata Acoustics" Yasuhisa Toyota vadībā, kas piedalījušies Elbas Filharmonijas un Parīzes Filharmonijas projektēšanā, kā arī daudzos citos ievērojamos projektos.
Projekta "Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana" vīzija paredz Eiropas kultūras bākas izveidi Rīgā. Nākamo gadu laikā plānots atjaunot unikālo 5000 kvadrātmetru lielo ēku ansambli Vecrīgā un piepildīt to ar jaunu dzīvi. Ieceres nozīmību apliecina arī Vāgnera nama atjaunošanas projekta patroni – Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, Vācijas Federatīvās Republikas prezidents Franks Valters Šteinmeiers, kā arī Baireitas festivāla kādreizējā mākslinieciskā vadītāja un Riharda Vāgnera mazmazmeita Eva Vāgnere-Paskjē.
Kā norāda Viška, atjaunojot Vāgnera namu, tiks panākti vairāki būtiski ieguvumi, kas ne tikai veicinās kultūras pasākumu dažādību un pieejamību Latvijas iedzīvotājiem, bet arī stiprinās Rīgas un Latvijas kā kultūras centra tēlu un saikni ar Rihardu Vāgneru, kas šajā namā divus gadus (1837–1839) bija kapelmeistars. Projekts plāno ne tikai ēkas un teātra zāles atjaunošanu, bet arī veidot meistarklases un Riharda Vāgnera muzeju. Namā tiks realizēta Vāgnera vīzija "GesamtkunstWerk21" – inkubators visiem mākslas veidiem, kas kļūs par 21. gadsimtam cienīgu starptautisku jauno mākslinieku centru.