Latviešu oriģinālprozas sadaļā publicēts dzīvā klasiķa Gunta Bereļa stāsts, pēc ilga klusuma brīža prozā ar romāna fragmentu atgriezies Mārtiņš Zelmenis. Prozu turpina rakstīt arī mediju zinātnieks Jānis Buholcs un Mārtiņš Pommers. Tulkotās prozas sadaļā žurnāls iepazīstina ar īru rakstnieces Annas Enraitas un slovēņu izcelsmes austriešu rakstnieces Majas Haderlapas stāstiem.
Līdzās Lāsmas Oltes un Maijas Priedītes dzejkopām publicēta izaicinoša Andra Ogriņa dzeja. Māris Salējs atdzejojis ukraiņu dzejnieces Annas Maļihonas dzeju, kas uzrakstīta pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Par nesen klajā laisto dzejoļu krājumu un ilgām pēc klusuma, par pārdomām Ukrainas kara fonā Ingmārai Balodei intervijā stāsta rakstnieks Andris Akmentiņš: "Problēma, ka esam sadalīti. Vienošanās biedē — vai tā nerada plaisu ar pārējo Eiropu, vai neaizvelk kaut kur sāņus. Tāpēc es vēlos uzsvērt tieši kultūras nozīmi, apziņu, mugurkaulu. Mūs vieno kopējs padomju mantojums un atbrīvošanās no tā. Mēs neesam ne Austrumi, ne Rietumi, esam mēs paši ar tiesībām uz savu skatījumu. Mūs nevar iemainīt, kārtējo reizi apejot kaut kādā darījumā kā Molotova—Ribentropa paktā."
Kā ierasts, žurnāla pirmajā numurā lasāmi aizvadītā gada latviešu prozas un dzejas apskati. Literatūras procesiem gada garumā sekojuši un par izdotajiem darbiem uzrakstījuši Arnis Koroševskis un Sintija Kampāne-Štelmahere.
Par Rīgas jezuītiem un jezuītu kolēģijas grāmatām, kuras mūsdienās atrodas Upsalas Universitātes bibliotēkā, vēsturiskā apcerē stāsta reliģiju vēsturnieks Mikus Solovejs.
Publicēti divi raksti par valodu: rakstniece Kristīne Ilziņa aprakstījusi uzaugšanu divvalodīgā vidē pagājušā gadsimta 70.‒80. gadu Rīgā, bet valodniece Laimute Balode skaidro, kā latviešu valodā tiek darināti vārdi no vietvārdiem un personvārdiem.
Vēstures sadaļā šoreiz dominē 19. gadsimts: literatūrzinātnieks Pauls Daija atklāj jaunlatviešu priekšteču – mazāk zināmā "veclatvieša" Andreja Bergmaņa dzīves leģendu un veikumu, savukārt literatūrzinātniece Zita Kārkla sniedz ieskatu savā pētījumā par latviešu sievietēm – pirmo ceļojumu aprakstu autorēm latviešu periodikā.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori – Viktorija Rjumina, Patrīcija Māra Vilsone, Mārtiņš Dziļums.
"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
2023. gadā iznāks seši "Domuzīmes" numuri — februārī, aprīlī, jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
