Izsludināts dzejnieces Aspazijas pieminekļa metu konkurss

Kā vēsta domes pārstāvji, konkurss norisinās, lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu — Teātra laukumu Vecrīgā, iepretī Latvijas Nacionālajai operai.

"Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā – mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts," uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

"Ar vārdu "piemineklis" šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu," skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem, norāda Rīgas domes pārstāvji. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas "Vaidelote", gan pēc Raiņa libreta veidotās operas "Uguns un nakts" iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām, uzskata konkursa rīkotāji.

Metu konkursā var piedalīties ikviena juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš — 2023. gada 10. maijs. Metu konkursa nolikums publicēts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc dažādiem būtiskiem kritērijiem: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir 14 tūkstoši eiro. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz 60 tūkstoši eiro (bez PVN).

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādās Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS "Valters un Rapa", Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Aspazija (īstajā vārdā Elza Rozenberga, 1865–1943) bija talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.