Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, kas paredz no nākamā gada palielināt Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) finansējuma sasaisti ar akcīzes nodokļa ieņēmumiem.
Valdības un Kultūras ministrijas (KM) virzītie grozījumi VKKF likumā ir viens no 2023.gada valsts budžeta pakotnes likumprojektiem.
Kā iepriekš informēja KM pārstāve Dace Vizule, saskaņā ar likuma pārejas noteikumiem, šogad VKKF budžetā iepriekš noteikto 2% vietā nonāks 2,5% no plānotajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem. Pēc KM aplēsēm, tas šogad veidos VKKF budžeta pieaugumu par 1,368 miljoniem eiro.
Savukārt no 2024. gada 1. janvāra valsts budžeta līdzekļu piešķīrums VKKF veidos 3% gan no plānotajiem akcīzes nodokļu ieņēmumiem par alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, gan arī no plānotajiem izložu un azartspēļu nodokļu ieņēmumiem.
Kultūras ministrs Nauris Puntulis (NA) šādas likuma izmaiņas vērtē kā "nozares ilgtspējai būtisku mērķi".
Puntulis iepriekš uzsvēris, ka, palielinot VKKF finansējumu no nodokļu ieņēmumiem, tiek nodrošināts "līdzsvarots, ilgtspējīgs Latvijas kultūras process un garantēta fonda stabilitāte, neatkarība un finansējuma pieaugums, vienlaikus saglabājot normatīvajā regulējumā nostiprināto VKKF neatkarību profesionālo lēmumu pieņemšanai".
Līdz ar finansējuma pieaugumu būs iespēja turpināt mērķētu atbalstu kultūras aktivitātēm reģionos, sekmēt izpratnes veidošanu par Latvijas vēsturiskajām zemēm, būtisku ieguldījumu veicot tieši Latvijas reģionu iedzīvotāju dzīves kvalitātes un kultūras pieejamības nodrošināšanā, vērtē KM.
KM vērtējumā, reģionālo kultūras aktivitāšu finansēšana esot bijusi apdraudēta līdz ar 2022. gada nogalē veiktajām izmaiņām, pārtraucot AS "Latvijas valsts meži" ziedojumu praksi, tostarp arī ikgadējo ziedojumu VKKF, kas kopš 2011. gada bija nozīmīgs fonda darbībai un kultūras nozarei kopumā.
Problēmu akcentēja plānošanas reģioni, kas līdz šim administrēja reģionu programmu, kā arī radošās savienības un biedrības, vēršoties pie valsts augstākajām amatpersonām ar aicinājumu sistēmiski atrisināt VKKF finansēšanas kārtību, pauda KM.
Pēc KM pārstāves paustā, "tika nolemts izveidot ilgtspējīgu modeli", atgriežoties fonda ikgadējā budžeta aprēķina formulā pie 3% no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, azartspēļu nodokļa un izložu nodokļa, kā tas bija laikā no 1998. līdz 2004. gadam.
Tādējādi tiks panākts, ka kopējais fonda atbalsts projektiem tiktu nodrošināts vismaz 40% apmērā no projektu konkursos pieprasītā finansējuma. 2022. gadā kultūras projektu konkursos VKKF spēja piešķirt finansējumu tikai 23,4% apmērā no pieprasītā.
Kopš 2022. gada valsts budžeta līdzekļu piešķīrumu VKKF veido 3% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par alkoholiskajiem dzērieniem, 2% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par tabakas izstrādājumiem, 1,37% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no izložu nodokļa un 2,21% no plānotajiem kārtējā gada valsts budžeta ieņēmumiem no azartspēļu nodokļa.