Paldies, bet nē. Pieci gadījumi, kad mākslinieki atteikušies no balvām

Iemesli, kāpēc kāds atsakās no apbalvojuma, var būt dažādi: tas var būt līdzeklis, lai pievērstu sabiedrības uzmanību kādai problēmai, veids, kā mākslinieks pauž savu attieksmi pret konkrētās mākslas nozares industriju, vai žests, kas balstās mākslinieka pasaules redzējumā. Piedāvājam aplūkot piecus skaļus un ievērības cienīgus gadījumus, kad kāds atteicies no piešķirtās godalgas, īsi raksturojot arī šādas rīcības motīvus.

Marlons Brando

Viens no skaļākajiem balvas saņemšanas atteikumiem un skandāliem "Oskara" ceremoniju vēsturē notika pirms piecdesmit gadiem – 1973. gada 27. martā. Amerikāņu aktierim Marlonam Brando par nu jau hrestomātisko mafijas galvas Vito Korleones tēlojumu filmā "Krusttēvs" ("The Godfather", 1972) tika piešķirta balva kā labākajam aktierim. Brando vairākas reizes bija "Oskaram" nominēts arī iepriekš, 1955. gadā viņš šo balvu saņēma par tēlojumu filmā "Ostā" ("On the Waterfront", 1954). Šoreiz viņš uz ceremoniju neieradās, laikus informēdams par šādu lēmumu. 1973. gadā viņa vietā balvu saņemt devās aktrise un aktīviste Sašīna Litlfetere, kas uz skatuves paziņoja Brando rīcības iemeslu – atteikums saņemt balvu tika raksturots kā protests pret nekorekto indiāņu attēlojumu un velnišķošanu Holivudas kino industrijā. Brando bija sagatavojis vēstuli, kas uz skatuves netika nolasīta laika ierobežojuma dēļ, taču tā pēcāk publicēta. "Par indiāņu pazemošanu un izsmiešanu, raksturojot viņus kā mežonīgus, naidīgus un ļaunus," vēstulē rakstīja Brando, "kinofilmu kopiena ir tikpat atbildīga kā jebkura cita." Litlfetere uz skatuves bija aptuveni vienu minūti, un viņas teiktais izraisīja dalītu zālēs reakciju, arī izsmieklu.