Viļņā pārdēvēs Aleksandra Puškina vārdā nosaukto Literatūras muzeju

Aleksandra Puškina Literatūras muzejs Viļņā tika atvērts 50. gados vēsturiskajā Markuču muižā. Šobrīd Viļņas domes deputāti lēmuši turpmāk izmantot šo nosaukumu un turpmāk Puškina Literatūras muzeju dēvēt par Markuču muižu-muzeju.

Puškinu dzimtas uzvārds ar Markuču muižu sasaistījās 19. gadsimta beigās, kad muižas īpašniece Varvara Meļņikova apprecējās ar Aleksandra Puškina jaunāko dēlu Grigoriju. Tiesa, pats Aleksandrs Puškins nekad šajā muižā nav bijis, jo mira jau 1837. gadā, kad Grigorijs bija vien divus gadus vecs. Pēc Varvaras Meļņikovas nāves, 1935. gadā, muiža nonāca Viļņas pašvaldības īpašumā. Pēc īpašnieces pēdējās vēlēšanās tajā tika iekārtots muzejs.

"Viļņas apkaimē ir daudz brīnišķīgu muižu, tai skaitā Markuču muiža. Tās saistība ar krievu literatūru un Puškina vārdu savulaik veidojusies, pateicoties ģimenes saitēm. Taču mēs pārradīsim šo stāstu un atgriezīsimies pie vēsturiskā nosaukuma, kas tika lietots 20. gadsimta sākumā. Arī turpmāk muzejs akcentēs krievu kultūru Lietuvā, taču tajā būs arī citas aktivitātes," sacīja Viļņas mērs Remigijs Šimašus.

Šāds Viļņas pilsētas domes lēmums ietekmēs arī turpmāko Sv. Barbaras kapelu, kas atrodas Markuču muižas kompleksā. Kā paziņojis mērs, tā turpmāk būs tikšanās un atbalsta vieta tiem Lietuvas Pareizticīgo baznīcas priesteriem, kuri vairs nav Maskavas patriarhāta pakļautībā un ir saņēmuši Konstantinopoles patriarhāta apstiprinājumu turpināt savu reliģisko darbu.

Lēmumu turpmāk lietot nosaukumu Markuču muiža-muzejs jau apstiprinājusi Lietuvas Kultūras ministrija, Valsts valodnieku komisija, kā arī Viļņas Universitātes Vēstures fakultāte.

Jaunais nosaukums daudz vairāk saskan ar muzeja pašreizējo darbību – tas nodarbojas ar pētniecību, rīko izstādes un izglītojošas aktivitātes, kas atklāj Viļņas muižu un visas Lietuvas kultūras mantojumu. Arī nākotnē muzeja koncepcija un saturs tiks papildināti, fokusējoties uz Markuču muižas un parka kompleksa saglabāšanu un attīstību.

Lietuvā, līdzīgi kā Latvijā, turpinās diskusija par cariskās Krievijas un Padomju laika kultūras mantojumu publiskajā telpā – ielu nosaukumos, muzejos, pieminekļos utt. Jau iepriekš vēstīts, ka Viļņas operas un baleta teātris laikā, kamēr turpinās Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, no repertuāra izņēmis krievu komponistu Sergeja Prokofjeva un Igora Stravinska darbus, savukārt iela, uz kuras atrodas Krievijas vēstniecība Lietuvā, pārdēvēta par Ukrainas varoņu ielu.