Vārdi pār lūpām. Vai latviešu valodā joprojām lietojam krievu slenga vārdus?  (55)

Savukārt šī raksta centrālais jautājums — vai latviešu valodā joprojām lietojam krievu slenga vārdus — ir radies skatījumā no malas. 2022. gada aprīlī pēc vieslekcijas Helsinku Universitātē man to uzdeva students, kurš mācās latviešu valodu kā svešvalodu. Šo jautājumu publiski uzdevu sociālās tīklošanās vietnē "Twitter" un, ja neskaita dažus izņēmumus, lielākoties saņēmu apstiprinošu atbildi.¹

No vienas puses, vārdi, kas nāk pār lūpām ikdienas saziņā, kad izvēle lielākoties ir spontāna, ir katra valodas lietotāja paša ziņā. Galu galā, literārajai valodai atbilstoša izteiksme var izrādīties nepiemērota neformālās situācijās.² Ar slenga vārdiem, kuru vidū ir arī aizguvumi no krievu valodas, var pajokot, ironizēt, rotaļāties, lamāties, pievērst uzmanību un aizstāt atbilstošo latviešu valodas vārdu. No otras puses, slenga vārdi līdzinās odziņai, ar ko var izcelties publiskajā telpā, it īpaši dažādos izklaides raidījumos un pasākumos, reklāmā, dziesmu tekstos u. tml.

Pārdomām un ilustrācijai izvēlēti trīs slenga vārdi, kas aizgūti no krievu valodas un atrodami "Latviešu valodas slenga vārdnīcā":³ "tačka" (508), "štuka" (501) un "truba" (522). Jo biežāk un plašāk kādu slenga vārdu sabiedrībā izmanto, jo mazāk negatīvu reakciju tas izraisa. Tas pārstāj būt par kaut ko nepatīkamu, vispārējam valodas lietojumam nepiemērotu. Tādējādi atsevišķi slenga vārdi no viszemākā leksikas līmeņa valodā paceļas pakāpi augstāk un iegūst sarunvalodas nokrāsu.

Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcā "Tēzaurs"⁴, kuras pēdējais atjauninājums ir veikts 2022. gada jūnijā, norādīts, ka "tačka" un "truba" ir sarunvalodas vārdi, bet "štuka" ir žargonvārds. Mūsdienās valodas paveidu robežas nav stingri noteiktas un par to, kā minētais vārdu raksturojums saskan ar valodas lietotāja individuālo iekšējo izjūtu, varētu diskutēt.

2022. gada 16. maijā popmūzikas grupa "Labvēlīgais tips" laida klajā dziesmu "Tukšu tačku", kura strauji ieguva popularitāti. Šai grupai ir raksturīgi humora pilni dziesmu teksti, kuros slenga vārdi tiek izmantoti mērķtiecīgi: "Tukšu tačku, tukšu tačku, / Visu laiku stūmu tukšu tačku, / Uz Maskačku, / Tukšu tačku." (Andris Freidenfelds.)

Vai latviešu valodā vēl maz tiek lietots literārās valodas vārds "ķerra"? Ekspresintervijās viedokli izteica pāris desmitu vidējās un vecākās paaudzes cilvēku, kuriem mājās vai darbā ir ķerra, un viņu atbildes ir apstiprinošas.

Vīrietis: ""Tačka" ir no krievu valodas. Es valodas nejaucu." (6.08.2022.)

Sieviete: "Darbā mēs sakām: ķerra." (6.08.2022.)

Sieviete: "Bērnībā mans tēvs un visi teica: ķerra." (18.08.2022.)

Ekspresaptaujā sociālās tīklošanās vietnē "Twitter" 2022. gada augustā piedalījās 1221 respondents⁵. Atbildē uz jautājumu, "kuru vārdu lietojat, runājot latviski?", tika piedāvāti trīs varianti. Vairāk nekā trešdaļa respondentu dod priekšroku latviešu valodā ierastajam vārdam "ķerra" (36,5%), aptuveni trešdaļa izvēlas vienu vai otru vārdu atkarībā no runas situācijas specifikas, norādīdami variantu "kā kuru reizi" (34,9%), bet nedaudz mazāk aptaujāto lieto aizguvumu no krievu valodas "tačka" (28,6%). Tātad latviešu literārās valodas vārds "ķerra" nav izmiris.

No krievu valodas aizgūtais slenga vārds "štuka" arī asociējas ar populāras dziesmas tekstu — grupas "Citi zēni" dziesmu "Lieka štuka", kas gan ir sacerēta pirms karadarbības Ukrainā, taču šogad tai ir izdevies pievērst uzmanību ar situāciju ekonomikā un ironiju par degvielas un citu cenu kāpumu⁶. Ja runā par naudu, vārds "štuka" nozīmē tūkstotis. Radošajā rakstīšanā autoram ir brīvība, kuru neviens neapšauba. Taču, kad sacerētais teksts kļūst sabiedrībā plaši pazīstams, papildu popularitāti iegūst arī tajā lietotais slenga vārds, ko daudzi vairs nekautrējas izmantot publiski. 2022. gada jūlijā radio "Star FM" radioklausītājiem bija sarīkota akcija, kuras nosaukumā bija rindiņa no minētās dziesmas: "Ja man būtu lieka štuka."

Citi piemēri: radio ēterā aicina radioklausītājus pastāstīt, vai viņiem ir kāda ķibele. Klausītājs atraksta, ka šobrīd ceļ māju, un komentē: "Visas štukas aiziet dēļos." Tiešraides vadītājs papildina: "Tur aiziet štukas." (Radio SWH, 30.07.2022.) Izklaidējošās rīta programmas vadītāja vēlas ar grupas "Citi zēni" dziesmu iepriecināt kolēģi dzimšanas dienā: "Pēc "Liekas štukas" — "Limuzīns uz krīta". Viņš būtu ļoti priecīgs." (Radio SWH, 30.08.2022.) Pasākumā mūziķis joko par grupas solistes apģērba iespējamo cenu: "Tikai štuka deviņsimt." (LL,⁷ 28.08.2022.)

Šajā rakstā aplūkota viena no šī vārda nozīmēm "telefons", kura izmantota mobilo sakaru uzņēmuma "Bite" reklāmā, kas adresēta skolēniem: "Jaunas trubas kārtīgam skolas sākumam." (2022. gada augustā.) Padomju okupācijas laikā un 20. gadsimta 90. gados, kamēr vēl bija izplatīti stacionārie telefonu aparāti, kuru klausuli vajadzēja pacelt vai nolikt, krievu valodas aizguvumu lietoja tikai šīs telefona daļas apzīmēšanai.

To atceras arī tvitera lietotājs, atbildot uz jautājumiem, "kā jums patīk mobilo telefonu saukt par trubu?" un "vai ir jaunieši, kas tā saka?" (Linda Lauze, "Twitter", 16.08.2022.): "Tas īstenībā ir no jau pasena krievu žargona pad. laikos, tad, runājot par parastajiem telefoniem, nereti varēja dzirdēt, piemēram, "pacel trubu!". Tiešais tulkojums no krievu val. No man pazīstamiem jauniešiem šodien "trubu" neesmu dzirdējis, bet, kas zina, varbūt kāds lieto." (Jānis Goldbergs, Twitter, 17.08.2022.)

Reti kuram truba asociējas ar jaunu un modernu mobilo telefonu. Var pievienoties pārliecībai, kas jau izskanējusi žurnāla "Domuzīme" lappusēs: "Brīvi, radoši un stilīgi patiesi ir iespējams izteikties, runu nepārsātinot ar, piemēram, aizguvumiem."⁸ Un varbūt ir vērts arī pārdomāt, vai ikdienas saziņā un vēl jo vairāk publiskajā telpā ir nepieciešami krievu slenga vārdi.⁹ Varbūt vērts ielūkoties mūsu pašu valodas bagātajos ekspresīvās izteiksmes līdzekļos.

Linda Lauze ir valodniece, filoloģijas doktore, Liepājas Universitātes profesore. Izdevusi grāmatu "Ikdienas saziņa: vienkāršs teikums latviešu sarunvalodā" (2004). Vairāku grāmatu līdzautore. "Latviešu valodas gramatikā" (2013) sarakstījusi nodaļu par mutvārdu tekstu. Regulāri publicē rakstus par runātās valodas jautājumiem.

Raksta pirmpublikācija žurnālā "Domuzīme", 2022. gada 6. nr.

Skat.: https://twitter.com/LindaLauzeL/status/1515067122170347533

² M. Baltiņš, I. Druviete. Ceļavējš cilvēku ciltij: Valoda sabiedrībā. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 2017. 147. lpp.

³ O. Bušs, V. Ernstsone. Latviešu valodas slenga vārdnīca. Rīga: Norden AB, 2006.

⁴ Tēzaurs [tiešsaiste]. Vārdnīcu sastādījis A. Spektors. Izdošanas vieta: LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009—2022, skatīts 2022. gada 30. augustā. Pieejams: www.tezaurs.lv

⁵ Skat.: https://twitter.com/LindaLauzeL/status/1560146995871973380

⁶ Skat.: Muzikālā banka. Citi Zēni un "Lieka Štuka". LR 2, LSM.lv, 2022. gada 28. jūnijā, skatīts 2022. gada 30. augustā. Pieejams: https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/muzikala-banka/citi-zeni-un-lieka-stuka.a162641/

⁷ Raksta autores mutvārdu piemēru kartotēka.

⁸ J. Vādons. Multilingvisma paradoksi un latviešu valoda. Kādu nākotni tai vēlamies, un kurā virzienā ved notiekošais? Domuzīme, 2022, nr. 1. 56. lpp.

⁹ Raksts sagatavots ar valsts pētījumu programmas Letonika latviskas un eiropeiskas sabiedrības attīstībai projekta Mūsdienu latviešu valodas lietojums un attīstība (Nr. VPP-LETONIKA-2022/1-0001) atbalstu.