Lopu vagonos aizveda 42 000 cilvēku; Latvijā piemin 25. marta deportāciju upurus  (40)

Pulksten 11, vienlaikus visos Latvijas novados un pilsētās, kā arī citviet pasaulē, pieminēs 74. gadadienu kopš 1949. gada 25. marta deportācijām, kad 42 300 Latvijas ļaudis tika vardarbīgi deportēti uz Krieviju.

Piemiņas pasākumos 43 pašvaldībās tiks nolasīti izsūtīto vārdi, to vecums un dzīvesvieta. Lasījumus pulksten 11 ievadīs Valsts prezidenta Egila Levita uzruna.

Lasījumu tiešraidēm no 43 pašvaldībām varēs sekot līdz Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, Latvijas Nacionālās bibliotēkas mājaslapā, kā arī īpaši piemiņas pasākumam izstrādātā digitālā kartē deportetie.kartes.lv.

Tikmēr Vecrīgā notiks biedrības "Latvijas Politiski represēto apvienība" rīkots atceres pasākums. Tā laikā plānots gājiens no Brīvības pieminekļa uz Strēlnieku laukumu, kur pie Padomju komunistiskā režīma upuru piemiņas memoriāla pulksten 13 notiks svinīgā atceres ceremonija ar uzrunām un ziedu nolikšanu.

Gājiena dalībnieku pulcēšanās pie Brīvības pieminekļa paredzēta no pulksten 12, savukārt gājiena sākums – pulksten 12.20. Plānots, ka pasākumā piedalīsies valsts augstākās amatpersonas, Rīgas domes vadība, Nacionālo bruņoto spēku augstākā virsniecība un ārzemju diplomāti.

Deportācijās tika izsūtīti vairāk nekā 90 000 Baltijas valstu iedzīvotāju, gandrīz puse no viņiem bija no Latvijas. Deportāciju pirmajā dienā, 25. martā, notika visplašākā iedzīvotāju izsūtīšana.

25. martā no Latvijas tika deportēti 42 125 cilvēki. Tās bija 13 248 ģimenes, 11 316 vīrieši, 19 822 sievietes un 10 987 bērni līdz 16 gadu vecumam. Ceļā un izsūtījumā dzimušie bērni – 211. Kopumā tika deportēti 2,2 procenti Latvijas iedzīvotāju.

Vēlāk no nometinājuma atbrīvoti 38 902 cilvēki, izsūtījumā miris 5231 cilvēks, bet par 138 cilvēku likteņiem ziņu nav.

Ierasti šajā dienā lielākajā daļā Latvijas pašvaldību notiek publiski atceres pasākumi. "Delfi" piedāvā pasākumu izlasi, kas 25. martā notiks, pieminot komunistiskā genocīda upurus.

Sestdien, 25. martā, pulksten 17 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā "Mazā ģilde" tiks pieminēta 1949. gada deportācija un Komunistiskā genocīda upuri. Koncertā muzicēs dziesminiece Anta Eņģele un koklētāja Laima Jansone.

Koncertā Laima Jansone atskaņos vairākus instrumentālos solo skaņdarbus uz dažādām koklēm – gan savas oriģinālkompozīcijas, kurās tradicionālās kokles skaņas apvienotas ar mūsdienīgām improvizācijām, gan latviešu tradicionālās mūzikas skaņdarbus.

Duetā ar dziesminieci Antu Eņģeli tiks izpildītas Valda Atāla, Imanta Kalniņa un citu komponistu dziesmas jaunās aranžijās. Tiks atskaņotas arī latviešu tautas dziesmas, kuras varēs dziedāt visi kopā un vienoti dziesmās sajust savstarpējo saikni.

Ieeja koncertā bez maksas.

Fonds "Sibīrijas bērni" aicina uz deportācijas upuru piemiņas koncertu "Aizvestajiem". Koncerts notiks Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, 25. martā, pulksten 16.

Koncertā piedalīsies izcilais Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris "Sõla", mākslinieciskais vadītājs Kaspars Ādamsons, diriģenti Artūrs Oskars Mitrevics un Jurģis Rāts, un solisti Annija Kristiāna Ādamsone (soprāns), Artūrs Oskars Mitrevics (klavieres), Ilze Reine (ērģeles).

Koncerta programmā iekļauti latviešu komponistu Lūcijas Garūtas, Emīla Dārziņa, Pētera Vaska, Pētera Plakida, Alfrēda Kalniņa, Jāņa Mediņa, Raimonda Tigula, Ērika Ešenvalda u.c. skaņdarbi.

Ieeja koncertā bez maksas.

25. martā pulksten 18 Rīgas Domā izskanēs orķestra "Rīga" koncerts komunistiskā genocīda upuru piemiņai "Klusuma dziesmas aizvestajiem".

Programma veidota kā lūgšanas par represijās cietušajiem, pieminot notikumus, kas skar ne tikai traģiskās lappuses Latvijas vēsturē, bet arī citu tautu piedzīvotās ciešanas un sāpes.

Koncerta programmā ārzemju komponistu kompozīcijas kameransambļa un arī pūtēju orķestra sastāviem – Arvo Pērta "Fratres", Džeimsa Bārnsa "Reverie" no 5. simfonijas "Phoenix", Ralfa V. Viljamsa simfonija "Dona nobis pacem" un Johana Sebastiana Baha "Čakonna". Koncerta programmu papildinās divu latviešu komponistu kompozīcijas – Jāņa Mediņa dvēseliskā "Ārija" un Viļņa Šmīdberga "Sēru mūzika". Koncerta mākslinieciskais vadītājs un diriģents Valdis Butāns.

Ieeja koncertā ir bez maksas, bet brīvbiļetes ir jāizņem "Biļešu paradīzes" kasēs.

Jāņa Akuratera muzejā, Ojāra Vācieša iela 6a, Rīgā sestdien, 25. martā, pulksten 14 būs pasākums "Lasījumiem Laimas istabā", lai kopīgi lasītu vēstules uz Austrumiem un Rietumiem, kas glabājas Akuratera ģimenes kolekcijās muzejā, kā arī lasītu un dalītos iespaidos par Jāņa Akuratera dzeju.

Ieejas maksa: 2 eiro; skolēniem, studentiem, senioriem: 1,50 eiro.

No 22. marta līdz 2. aprīlim Jūrmalas muzejā ir skatāma ekspresizstāde "Sibīrijas bērni". Ceļojošajā izstādē "Sibīrijas bērni" apskatāmas planšetes latviešu valodā ar informāciju par 1949. gada 25.marta izsūtījumu, Sibīrijas bērnu atmiņu fragmentiem, bērnības fotogrāfijām un unikālām fotogrāfijām no izsūtījuma vietām Sibīrijā.

Liepājā komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumi sāksies pulksten 10 Liepājas Centrālkapos, kad Liepājas muzeja un Liepājas Politiski represēto kluba pārstāvji noliks ziedus un aizdegs svecītes pie represēto piemiņas akmens, bet pulksten 10.30 Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, pulcēsies Liepājas Politiski represēto kluba biedri un visi interesenti, kur pulksten 11 notiks piemiņas pasākums "Aizvestie. Neaizmirstie. 74 gadi kopš 25. marta deportācijām".

Tāpat kā daudzviet Latvijā, pulksten 10.50 Liepājas muzejā tiešsaistē plānota Valsts prezidenta Egila Levita uzruna, bet pulksten 11 vienlaikus visā Latvijā tiks lasīti 1949. gadā izsūtīto Latvijas iedzīvotāju vārdi.

No Liepājas 1949. gada 25. martā 198 deportēto liepājnieku vārdus lasīs Liepājas Neatkarīgā teātra aktieri Ildze Matute un Jānis Mūrnieks. Tiešraidi no Liepājas muzeja varēs redzēt Liepājas muzeja "Facebook" kontā.

Savukārt pulksten 14 piemiņas brīdī Torē runās Liepājas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, bet Liepājas Politiski represēto klubu pārstāvēs valdes locekle Mudra Grīnberga, kuras ģimeni 1949. gada 25. martā izsūtīja no viņu lauku saimniecības Sakas ciema "Labmaizēs".

Līdzīgi kā daudzviet Latvijā, 25. martā pulksten 11 Venspilī, Livonijas ordeņa pilī notiks deportēto personu vārdu lasījumi tiešraidē - "Aizvestie. Neaizmirstie. 1949.gada deportācijas". Ventspils teātra aktieru lasījumā izskanēs 178 cietušo ventspilnieku vārdi, vecums un toreizējā dzīvesvieta.

Pulksten 12, Tilta dārzā pie piemiņas vietas represētajiem Ventspils iedzīvotājiem būs Komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Atceres brīdī pievienosies arī pārstāvji no Ventspils novada politiski represēto apvienības, Zemessardzes 46.kājnieku bataljona, Robežsardzes, Ventspils valstspilsētas pašvaldības domes un Kultūras centra. Piemiņas brīdī uzstāsies jauktais koris "Līvzeme".

No 25. marta līdz 2. aprīlim Tukuma Pils tornī, Brīvības laukumā 19a, Tukumā būs skatāma ekspresizstāde ""Krasta bangas" aizrautie".

"Krasa banga" bija 1949. gada 25. martā notikušo deportāciju kodētais nosaukums. Pieminot šo traģēdiju, izstādei no Tukuma muzeja krājuma izraudzīti priekšmeti, kuri liecina par izsūtīšanas brīdi. Matildes Frišfeldes (1922–1998) atmiņu pierakstā atspoguļota deportācijas norise Sēmes pagastā, Ērika Apaļā (1919–1980) dienasgrāmata dokumentē braucienu no Anneniekiem līdz nometinājuma vietai Omskas apgabalā un dzīves skarbumu.

Tukuma Pils torņa vadītājs Alfrēds Moseičuks par izstādi stāsta: "Deportētajiem bija atļauts ņemt līdzi personīgās mantas (līdz 1500 kg uz vienu ģimeni). Īsajā laika sprīdī, kas viņiem bija dots mantu sapakošanai, bija teju neiespējami izdarīt tālredzīgu izvēli. Anna Šēniņa (1885) bija paņēmusi pašas darinātos rokdarbus, ko lietoja nometinājumā Omskas apgabala Uļjanovskas rajonā. Četru mazu bērnu māte Anna Menģele (1909) uztraukumā bija piemirsusi paņemt pārtiku. Izstādē apskatāma bļoda, kuru pilnu ar ēdienu Meņģeļu ģimenei iedeva kāda nepazīstama sieviete 25. martā stacijā Tukums II, sniedzot nenovērtējamu atbalstu."

No Tukuma apriņķa uz Omskas, Tomskas un Amūras apgabaliem deportēja 1660 iedzīvotājus (no tagadēja Tukuma novada – 1701). Represēto vidū bija arī 15 ģimenes no Tukuma.

Sestdien, 25. martā, pulksten 11 Krustpils Evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiks piemiņas dievkalpojums, taču pulksten 12 pie pieminekļa represiju upuriem norisināsies komunistiskā genocīda upuru piemiņas brīdis. Ikviens, kas vēlas, varēs nolikt ziedus un sveces pie pieminekļa. Pasākumā muzicēs Jēkabpils Valsts ģimnāzijas vokālais ansamblis pasniedzējas Sandras Bondares vadībā.

Šajā dienā pulksten 11 Jēkabpils pilsētas bibliotēkas "Facebook" kontā būs iespēja noklausīties no Jēkabpils novada 1949. gada 25. marta deportācijās deportēto personu vārdu lasījumu "Aizvestie. Neaizmirstie".

Rēzeknes pilsētas pašvaldība aicina rēzekniešus 25. martā pieminēt uz Sibīriju izvestos Rēzeknes iedzīvotājus un nolikt ziedus komunistiskā genocīda upuru piemiņas vietās.

Sestdien pulksten 10 notiks kopīga lūgšana Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienai veltītajā dievkalpojumā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrālē, bet pulksten 11 tiešraidē no Latgales Kultūrvēstures muzeja tiks nolasīti 1949. gada 25. martā no Rēzeknes izsūtīto cilvēku vārdi.

Rēzeknes bibliotēkās martā ir pieejamas tematiskās izstādes, kas veltītas 25. marta traģiskajiem notikumiem.

Valmierā, pie dzelzceļa stacijas 25. martā pulksten 11 norisināsies komunistiskā genocīda upuru piemiņai veltīts atceres brīdis.

Klātesošos uzrunās Valmieras politiski represēto biedrības priekšsēdētājas vietniece Dainuvīte Eglīte, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Ričards Gailums. Godasardzē - Zemessardzes 22. kaujas nodrošinājuma bataljona pārstāvji. Atceres brīdi vadīs un muzikāli papildinās stāstniece, dziesminiece Agrita Gruzdiņa.

Arī Valmierā, atsaucoties Valsts prezidenta kancelejas aicinājumam, 25. martā pulksten 11 Valmieras novada "Facebook" lapā būs iespējams klausīties lasījumu – 1949. gadā no Valmieras novada deportēto iedzīvotāju vārdi.

Līdz 30. martam Valmieras Integrētajā bibliotēkā skatāma izstāde "Krasta banga – 25/03/1949".

25. martā pulksten 11 komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākums norisināsies Kuldīgā pie piemiņas akmens Pētera ielā. Klātesošos uzrunās Kuldīgas Svētās Annas draudzes mācītājs Mārtiņš Burke-Burkevics, Kuldīgas novada domes priekšsēdētājas vietnieks Artis Roberts un Kuldīgas novada politiski represēto biedrības vadītājs Uldis Jumiķis. Pasākumā ar dzejas lasījumiem piedalīsies Liene Blūma.

Savukārt Kuldīgas novada muzeja "Youtube" kontā pulksten 11 tiks pārraidīts Kuldīgas novada deportēto personu vārdu lasījums tiešsaistē pasākumā – "Aizvestie. Neaizmirstie".