Johana Kristofa Broces zīmējums pēc Karla Gotharda Grasa (?) no Latvijas Universitātes Akadēmiskās bibliotēkas krājuma. Skats uz Rīgas pilsētu no Tortlera, tagadējā Hammera dārza Pārdaugavā, 1792. gads.
31. martā plkst. 17.30 Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) "Klīversalas" telpā notiks pasākums "Izrakt Šteinhaueru". Tā mērķis sarunu, priekšlasījumu un muzikālu priekšnesumu formātā pievērst uzmanību izcilajai, bet nepelnīti aizmirstajai Jāņa Šteinhauera (1705–1779) personībai.

Kā "Delfi" informē LNB pārstāvji, pirmā latviešu tautības lieluzņēmēja, politiķa, izglītotāja, muižu un zemes īpašnieka, Rīgas hernhūtiešu kustības vadītāja, cīnītāja par Rīgas latviešu tiesībām – Jāņa Šteinhauera darbības virzieni un vēriens ir apbrīnas vērti un pilnībā maina priekšstatus par latviešu tautības cilvēku dzīvi un iespējām 18. gadsimtā. Viņš bija liela mēroga kokrūpnieks un eksportētājs, Šteinhaueram piederēja muižas un nekustamie īpašumi, tostarp Spilves pļavas, Fosa sala, Volera muiža, Zasu muiža, Hermeliņa muiža un lielākā daļa Iļģuciema zemju. 40 gadu garumā viņš bija Rīgas, īpaši Pārdaugavas, latviešu sabiedrības līderis, kura iedibinātās tradīcijas, piemēram, Zāļu dienas svinēšana Rīgā, ir dzīvas joprojām – pēc 300 gadiem.

Kaut arī Jāņa Šteinhauera paveiktā ietekmi var atrast joprojām, viņa vārds mūsdienu sabiedrībā paradoksālā kārtā ir mazpazīstams. No pilnīgas aizmirstības tas pamazām tiek izcelts, lielā mērā pateicoties arhitektam un Šteinhauera pētniekam Pēterim Blūmam.

Latvijas Nacionālā bibliotēkaAndris Vilks (LNB)Jānis ŠteinhauersGvido Straubehernhūtieši

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit