Kultūras telpā "Hanzas perons" 17. jūnijā pulksten 19 pianists Reinis Zariņš kopā ar nīderlandiešu gleznotāju Marilēnu Šiltkampu (Maryleen Schiltkamp) realizēs mākslu sinerģijas projektu – dzīvās mūzikas/glezniecības performanci "Atmošanās".
Performances būtība balstīta glezniecības un mūzikas saplūšanā, Reinim Zariņam spēlējot un Marilēnai Šiltkampai vienlaicīgi uz audekla vizualizējot Igora Stravinska "Svētpavasari". "Unikālā skaņas, krāsu, formu un kustību pieredzē. Tas ir pārpasaulīgs mirklis, kurā zūd nošķīrums starp dzirdi un redzi; starp otas vilcienu un pieskārienu flīģeļa taustiņiem," raksta notikuma rīkotāji.
Iemiesot dzīvās mūzikas/glezniecības performancē Igora Stravinska (1881. gads, Orienbauma - 1971. gads, Ņujorka) oriģināli baletam "Svētpavasaris" rakstīto mūziku, ir Reiņa Zariņa un Marilēnas Šiltkampas sens sapnis, un abu ilggadējās sadarbības līdz šim augstākais punkts.
"Vārdi mēdz ievainot, kamēr māksla sniedz iespēju nokļūt kādā dziļā pirmstāvoklī, paradīzē, kas nav zudusi. Māksla spēj mums atgādināt, cik jēgpilna ir dzīve. Mēs atceramies, kas esam patiesībā, un, tādējādi, iespējams, topam dziedināti," saka Reinis Zariņš.
Pianista Reiņa Zariņa un gleznotājas Marilēnas Šiltkampas interpretācijā Igora Stravinska "Svētpavasaris" ir augstas intensitātes performance, kas maksimāli tieši iesaista abus māksliniekus. Viņi šo mūziku izjūt kā neapstādināmu spēku, kas sev rauj līdzi, pieprasot no mākslinieka visu. Rezultāts ir unikāla mijiedarbība starp pianistu, kurš vienpersoniski izspēlē Stravinska masīvo orķestra partitūru, un gleznotāju, kuras otu un krāsu horeogrāfija uz lielizmēra audekla atklāj dziļi zemē sakņoto "Svētpavasara" būtību.
Stravinskis pavasara modināšanas ceremoniju iecerēja vizualizēt ar deju. Tur rādītie pirmatnējie rituāli ir kā savveida spēles — riņķa dejas, cilšu sāncensība, vecajo godināšana, taču tos noslēdz satriecoša upurdeja līdz nāvei, kuru jāizpilda Izredzētajai.
Performances laikā pianists un gleznotāja rada vienu kopīgu mākslas darbu, kuram topot dzirdes un redzes maņas pārklājas. Pianistam mūzika iegūst krāsu, kamēr gleznotāja, ļaujoties skaņas viļņu vibrācijām, izpēlē/interpretē/fiziski izdzīvo to ar otu uz audekla. Padara mūziku vielisku.
Skatītāju vietu izkārtojums zālē veidots tā, lai radītu maksimālu intimitātes un klātesamības sajūtu. Pirmajās rindās, vistuvāk audeklam, skatītājiem – kā daļa no performances, tiks nodrošināti speciāli "aizsargmētelīši," lai pasargātu no nejaušiem krāsas šļakstiem ekspansīvā dzīvās gleznošanas procesa laikā.
Muldimedialā performance ir viens no "Arterritory.com" projektiem ciklā "energART", kura fokusā ir mākslas domāt rosinošais un dziedinošais spēks. Kaut projekta sākumpunkts ir Rīga, tam iecerēts turpinājums arī vairākās citās Latvijas pilsētās.
Biļetes uz performanci var iegādāties "Biļešu paradīzes" kasēs un internetā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
