Čehova teātri turpinās vadīt Dana Bjorka  (3)

"Nominācijas komisija Danu Bjorku par piemērotāko teātra vadītāja amatam atzina, salīdzinot konkursa dalībnieku iesniegtos nākamās piecgades Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra darbības attīstības piedāvājumus," skaidro nominācijas komisijas priekšsēdētāja, Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone, uzsverot, ka tieši izsvērtais redzējums, kā šodienas ģeopolitiskajos apstākļos teātrim attīstīties par starpkultūru dialoga un Latvijas nacionālās identitātes stiprināšanas centru, kā arī piedāvājums tuvināt teātra repertuāru Latvijas un Eiropas kultūrtelpai, piesaistot mākslinieciskajai komandai režisori Lauru Grozu, vieš pārliecību, ka teātris ne tikai sekmīgi turpinās darbu ar savu skatītāju, bet arī paplašinās savu mērķauditoriju. Šīs kvalitātes komisijai ļāva izraudzīties Danu Bjorku kā piemērotāko pretendentu teātra vadītāja amatam.

Režisore Laura Groza šobrīd Čehova teātrī iestudē izrādi "Ar balles kurpēm Sibīrijas sniegos" pēc Sandras Kalnietes tāda paša nosaukuma romāna motīviem. Taču, kā "Delfi" komentē teātra pārstāve Agnese Rozentāle, drīzumā teātris sadarbību ar režisori nostiprinās ciešāk. Taču, pagaidām, kamēr savstarpējais līgums nav parakstīts, publiski netiks atklāts, kāds būs Grozas ieņemamais amats Čehova teātrī.

Nominācijas komisijas pieaicinātā, neatkarīgā personālvadības eksperte Evita Mackeviča Danas Bjorkas uzvaru konkursā pamato gan ar augsti attīstītu pretendentes stratēģiskā redzējuma un orientācijas uz rezultāta sasniegšanu kompetencēm, gan pārliecinošām komandas vadīšanas un lēmumpieņemšanas prasmēm: "Danu Bjorku raksturo pieredze organizācijas stratēģijas izstrādē, tāpat gatavība ieviest jaunus attīstības virzienus. Šī pretendente labprāt uzņemas ideju ģeneratora lomu, viņai ir svarīgi jaunās idejas vai aktuālos projektus prezentēt tiešās padotības komandai, uzklausīt kolēģu viedokļus, pārrunāt iespējamos riskus, apkopot dzirdēto informāciju un nodefinēt nākamos veicamos soļus."

Dana Bjorka absolvējusi Latvijas Kultūras akadēmiju, iegūstot maģistra grādu kultūras menedžmentā. Bjorka vadījusi Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri kopš 2018. gada 8. janvāra; viņai ir arī septiņu gadu pieredze kultūras pasākumu organizēšanā un vadīšanā biedrībā "Skatuves Mākslas Producentu fonds".

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī kā aktrise Bjorka strādā jau kopš teātra 129. sezonas. 2011. gadā par lomām izrādēs "Graņonka" un "Ziema" ieguvusi augstākā nacionālas nozīmes apbalvojuma teātra nozarē - Spēlmaņu nakts - balvu nominācijā "Gada jaunā skatuves māksliniece," savukārt 2021. / 2022.gada seznā saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu kā labākā aktrise par Elizabetes I lomu izrādē "Lai dzīvo Karaliene, vivat!"

Iesniegtos pieteikumus teātra valdes locekļa amatam izvērtēja speciāli izveidota nominācijas komisija, kuras priekšsēdētāja pienākumus pildīja KM valsts sekretāre Dace Vilsone, komisijas priekšsēdētājas vietnieces – KM valsts sekretāres vietniece attīstības un finanšu jautājumos Baiba Zakevica, komisijas locekļu - VSIA "Jaunais Rīgas teātris" valdes locekle Gundega Palma, Pārresoru koordinācijas centra Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas konsultante Kristīne Priede, neatkarīgā eksperta statusā komisijā tika pieaicināts Teātra padomes loceklis, Latvijas Teātra darbinieku savienības valdes priekšsēdētājs Ojārs Rubenis.

Kandidātus konkursa nominācijas komisija vērtēja trīs kārtās. Pirmajā kārtā tika vērtēta kandidātu atbilstība konkursā izvirzītajām prasībām, pamatojoties uz kandidātu iesniegtajiem dokumentiem. Otrajā kārtā notika daļēji strukturētās intervijas, izvērtējot kandidātu zināšanas, kompetenču kopumu un atbilstību teātra valdes locekļa amatam izvirzītajiem kritērijiem. Trešajā kārtā notika padziļinātās intervijas, kurās pretendenti prezentēja savu izstrādāto Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra turpmākās darbības attīstības piedāvājumu pieciem gadiem, norādot tā īstenošanas veidu un līdzekļus, t.sk., mākslinieciskās darbības plānu, kas vērsts uz Latvijā un Eiropas sabiedrībā aktuālām tēmām ar mērķi veicināt piesaisti Latvijas kultūrtelpai un starpkultūru dialoga veidošanos, radošās komandas sastāvu mākslinieciskā plāna īstenošanai un personāla politikas stratēģiju, lai nodrošinātu teātra darbinieku atbilstību darbam valsts institūcijā atbilstoši "Noteikumos par valsts valodas zināšanu apjomu un valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību" noteiktajam valsts valodas prasmju līmenim.

Atbilstoši likumdošanā noteiktajam Rīgas Krievu teātra valdes locekļa atalgojums paredzēts 3 414 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Atgādinām, ka šī gada sākumā kļuva zināms, ka Kultūras ministrija, kas ir Rīgas Krievu teātra kapitāldaļu turētāja, bija lēmusi nepagarināt līgumu ar līdzšinējo teātra vadītāju Danu Bjorku un izziņot jaunu konkursu uz šo amatu. Drīz pēc tam atklājās, ka ministrija saņēmusi vairākas sūdzības par Bjorku, tai skaitā par nelojalitāti. Pati Bjorka pauda, ka ir ierauta politisko spēlīšu gaļasmašīnā un atzina, ka ir gatava no jauna piedalīties konkursā par šo amatu.