"Halle pie halles ierobežo dalībnieku plūsmas, kas atsauksies uz tā brīnuma radīšanu, ko ikviens gaida - lai būtu straujas zīmējumu un dejotāju plūsmu maiņas. Tūdaļ stadiona teritorija būs apbūvēta un nebūs vietas mēģinājumiem, kur nu vēl koncertos nodrošināt raitu dejotāju plūsmu maiņu," sacīja Mūrniece.
Viņa uzsvēra, ka visa loģistika patlaban gulstas uz māksliniecisko personālu un virsvadītājiem, kuriem jākļūst par drošības, kārtības un satiksmes speciālistiem. Mūrnieces ieskatā, Daugavas stadions ir jāuzlūko kā nozīmīga būve tradīcijas turpināšanai. Tāpat ir jādomā, kā to noturēt, jo patlaban trīs laukumu vietā ir pieejams tikai viens vai pusotrs.
"Mums ir jālūko, kā īrēt mēģinājumu stadionus Pierīgā vai citās pašvaldībās. Mēs esam ļoti uztraukti, bet svētki būs," teica deju nozares pārstāve padomē.
Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte norādīja, ka svētku rīkotāji bijuši iesaistīti Mežaparka atjaunošanas procesā un ar Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) piederošo Daugavas stadionu bija līdzīgs process, kad uz svētku padomes sēdēm nāca pārstāvji, lai kopā skaņotu detaļas un projektus.
"Šajā gadījumā process nav rezultējies ar to, ka stadionu varētu saukt par sporta un kultūras būvi ar domu, ka šis stadions ir piemērots arī deju lieluzvedumam," sacīja Pujāte, atzīstot, ka mēģinājumiem būs nepieciešamas citas teritorijas, kas maksās papildu līdzekļus.
Gaidāmajos XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos Daugavas stadionā notiks deju lieluzvedums "Mūžīgais dzinējs".
Jau rakstīts, ka aprīļa sākumā iemūrēts vēstījums nākamajām paaudzēm topošajai Daugavpils stadiona vieglatlētikas manēžai Rīgā, kuru paredzēts būvēt atbilstoši starptautiskās vieglatlētikas asociācijas "World Athletics" noteikumiem.
Kā informēja "Latvijas Nacionālā sporta centra" pārstāvji, jaunā būve primāri būs paredzēta vieglatlētikas disciplīnu treniņiem un sacensībām, savukārt ārpus vieglatlētikas treniņu laikiem - komandu sporta veidu, tostarp basketbola, volejbola, florbola, handbola un futzāla, treniņiem un sacensībām.
Manēžā būs arī zāles fitnesam, bodibildingam un pauerliftingam, trenažieru zona, kā arī plašas sportistu, treneru un tiesnešu ģērbtuves, masāžas telpas, saunas, sportistu atpūtas telpas un MIX zona, pirmās palīdzības un dopinga kontroles telpas, sacensību organizatoru telpas, sporta inventāra uzglabāšanas telpas un noliktavas.
Ēkas multifunkcionalitāte nodrošinās koncertu, izstāžu un sarīkojumu norises, kā arī pulcēšanās vietu Dziesmu un Deju svētku dalībniekiem.
IZM norādīja, ka "Latvijas Nacionālais sporta centrs" ir Eiropas Savienības fondu projekta kultūras un sporta kvartāla izveidei Grīziņkalna apkaimē īstenotājs un finansējuma saņēmējs. Kopējās projekta izmaksas ir 88 280 448 eiro. No tām 12 237 950 eiro tiks paredzēti manēžas būvniecībai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
