Ministre raidījumā, kas izskanēja 26. aprīlī, pauda viedokli, ka tieši kultūras nozare ir vieta kur rast finansējumu izglītības nozares problēmu risināšanai. Kā norāda biedrības "Laiks kultūrai" biedri, tas liecina par iedziļināšanās trūkumu kultūras nozarē un tās finanšu veidošanās procesā.
"Kultūra – mūzika, māksla, materiālais un nemateriālais kultūras mantojums – ir tās vērtības un nacionālās identitātes daļa, ar kurām Latvija ir atpazīstama Eiropā un pasaulē un ar ko tā var lepoties. Diemžēl Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 26. aprīlī Izglītības un zinātnes ministres paustais viedoklis, ka tieši kultūras nozare ir vieta kur rast finansējumu izglītības nozares problēmu risināšanai, liecina par iedziļināšanās trūkumu kultūras nozarē un tās finanšu veidošanās procesā. Jāņem vērā, ka pēdējo gadu budžeta pieaugums kultūras nozarē inflācijas dēļ faktiski pieaugumu nav radījis," rakstiskajā komentārā norāda "Laiks kultūrai" biedri – Latvijas lielāko kultūras iestāžu vadītāji.
Viņi uzsver, ka vienas nozares problēmu risināšana, mēģinot atņemt naudu no citas ir iespējami sliktākais risinājums.
"Kultūra ir vienīgais Latvijas kā nacionālas valsts pastāvēšanas iemesls un ietekmīgākais cīņas ierocis par neatkarību, brīvību un demokrātiju. Kultūra rada nepieciešamos priekšnoteikumus cilvēka dzīves kvalitātei, dod pievienotu vērtību videi un visvairāk stimulē ekonomisko attīstību ilgtermiņā. Minētos atzinumus pierāda atsevišķi pētījumi Latvijā, bet neskaitāmi zinātniski pētījumi pasaulē. Atbilstošu nostāju oficiāli ir paudušas Eiropas Savienības augstākās amatpersonas un saprot Eiropas plaša sabiedrība. Tikai ar kultūras sniegto vērtību izpratni un attiecību sistēmu ir iespējams pārveidot politiku un ekonomiku, lai tā būtu gudra, uz intelektu balstīta, un patiesi atbilstu Latvijas sabiedrības interesēm," teikts "Laiks kultūrai" komentārā.
"Ministres Andas Čakšas teiktais raisa neizpratni un satraukumu, jo, manipulējot ar kultūru, visefektīvāk un visnemanāmāk iespējams vājināt ne tikai ekonomisko, bet arī valsts neatkarību. Latvijas attīstībai nepieciešama uz ilgtermiņa principiem balstīta, zinātniski pamatota plānošana. Kultūra jāvērtē kā pamats inovāciju attīstībai un kopējai valsts izaugsmei, un tā jāsaredz kā viena no Latvijas galvenajām priekšrocībām. Pašreizējā situācijā, kad pasaulē pieaug nestabilitāte, izteikumi par iespējamību atņemt finansējumu kultūras nozarei ir neprāts," pauž kultūras iestāžu vadītāji.
Vēstuli medijiem parakstījuši: biedrības "Laiks kultūrai" priekšsēdētājs, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, Valsts kultūrkapitāla fonda direktors Edgars Vērpe, Valmieras drāmas teātra valdes locekle Evita Sniedze, Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks, Rundāles pils muzeja direktore Lauma Lūse, Nacionālā kino centra vadītāja Dita Rietuma, Memoriālo muzeju apvienības direktore Rita Meinerte, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce.