Latvijas PEN balva 2023. - 2
Foto: Publicitātes foto

Šogad Latvijas PEN gadskārtējā kopsapulcē tika nobalsots par to, ka šī balva 2023. gadā tiks piešķirta literatūras un filozofijas žurnālam “Punctum” par rakstu sērijas "#esarī" veidošanu, dodot balsi sievietēm, kas cietušas no seksuālas vardarbības, kā arī par ukraiņu literatūras pārstāvniecību, pagājušā gadā publicējot gan ukraiņu autoru darbus, gan intervijas ar ukraiņu rakstniecēm un māksliniecēm, portālu “Delfi” informēja balvas pārstāvji.

Žurnālā "Punctum" publicētie stāsti un liecības ir svarīgs solis ceļā uz to, lai pārdefinētu sociālpolitisko diskursu, kurā seksuāla vardarbība aizvien tiek noklusēta un normalizēta, uztverta kā kaut kas neizbēgams un ikdienišķs.

Caur pieredzes stāstiem sievietes ne vien pieprasa atbildību no varmākas un klusējošās sabiedrības, bet, izstāstot to, kas ar viņām ir noticis, savā balsī un saviem vārdiem, rod iespēju vai vismaz cerību atgūt kontroli pār pieredzēto un tā nozīmi, un līdz ar to – arī pār sevi un savu dzīvi.

Šī rakstu sērija ir būtisks atgādinājums visai sabiedrībai, ka seksuāla vardarbība, tostarp kultūras vidē, aizvien ir nopietna un izplatīta problēma, norādīts paziņojumā medijiem.

Publicējot ukraiņu autoru darbu tulkojumus, intervijas ar ukraiņu rakstniecēm un māksliniecēm, kā arī diskusijas par valodu kā politiskas pakļaušanas vai tieši otrādi – pretošanās un atbrīvošanās instrumentu, žurnāla redakcija paudusi stingru atbalstu ukraiņu tautai, valodai un rakstniekiem apstākļos, kad šāda palīdzība ir vitāli nepieciešama.


Latvijas PEN balvu pasniedz jau piekto gadu, ikreiz to veido kāds Latvijā pazīstams mākslinieks. Šogad balvas autore ir māksliniece un ilustratore Elīna Brasliņa. Māksliniece saka, ka "šī balva atveido vārda brīvības sargātāju Peniju, kas ir sapumurojusi pavasarī zaļiem dzinumiem un ziediem."

3. maijā, Pasaules preses brīvības dienā, Latvijas PEN pasniedz īpašu balvu, lai godinātu cilvēkus vai organizācijas, kuru darbs stiprinājis vārda brīvību, mazinājis cenzūras un pašcenzūras draudus, kā arī iestājies par diskriminēto grupu tiesībām.

Iepriekš balvu saņēmuši Lolita Tomsone, Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica", rakstnieks un aktīvists Viesturs Ķerus, režisore Alise Zariņa, Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova un biedrība "Gribu palīdzēt bēgļiem".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!