Jaunajā numurā lasāmi Arno Jundzes, Guntas Šnipkes, Leldes Jaujas un Daces Vīgantes jaunākie stāsti. Savukārt tulkotās prozas sadaļā žurnāls iepazīstina ar kolumbiešu rakstnieces Margaritas Garsijas Robajo un Latvijā pazīstamās ukraiņu autores Tamāras Dudas darbiem Edvīna Raupa un Māras Poļakovas tulkojumā. Visos vēstīts par mūsdienu realitāti, izzīmēti spilgti tēli, norāda žurnāla veidotāji.
Inga Žolude uzticējusi lasītājiem savas dienasgrāmatas pierakstus. Tie tapuši pagājušā vasarā Parīzē un vēlāk Rīgā, fokusā paturot Krievijas iebrukumu Ukrainā un attieksmi pret to gan plašā, gan privātā mērogā.
Kārļa Vērdiņa un Ievas Rupenheites dzejkopās ietverti abu autoru jaunākie darbi, publicēta arī Sintijas Sudmales dzeja. Pēdējās lappuses akcijā iesaistījies dzejnieks Aivars Madris. Bet lietuviešu dzejnieces un tulkotājas Doviles Kuzminskaites dzeju var iepazīt, pateicoties atdzejotājas Kristas Annas Belševicas veikumam.
Oskara Vizbuļa sarunā ar Kanādā dzīvojošo prozas autoru Vili Lācīti noskaidrojas, ko, atrisinājis "dzīves krīzi", Lācītis pašlaik dara un kā jūtas, ko domā par rakstniecību un kāpēc uzskata sevi par veiksminieku. "Šobrīd nāves apziņa iekur uguni zem pakaļas un liek rosīties. Esmu iesācis divus jaunus gabalus, rakstu un domāju — ja nu tomēr nepaspēšu, tad būs dirsā darbs un materiāls! Mans brālis aizgāja ar vēzi 43 gadu vecumā, kopš tā laika katra diena pēc 43. dzimšanas dienas ir veiksme, kuras tūlīt vairs var nebūt. Faktiski, nē, tā ir veiksme, kas pilnīgi noteikti reiz izbeigsies.
Tā ir tāda laba, atbrīvojoša sajūta, kas palīdz salikt visu pa plauktiņiem," saka literāts.
Tāpat šajā numurā lasāms bagātīgs grāmatu recenziju klāsts, kuru sarūpējuši Sintija Kampāne-Štelmahere, Mārtiņš Mintaurs, Pēteris Bankovskis, Ivars Šteinbergs, Skaidrīte Lasmane un Ieva Lapiņa.
Bijušais politiķis, ekonomists Edmunds Krastiņš vēsturiskā apskatā piedāvā skatījumu uz Latvijas atpalicības iemesliem un nonāk pie secinājuma, ka problēmas sakne ir padomju okupācijas rezultātā izveidotā divkopienu sabiedrība. Valodniece Sarma Kļaviņa rakstā par izcilo latviešu zinātnieku Jāni Endzelīnu atgādina par viņa atstāto kanonisko mantojumu – literāro latviešu valodu.
Vēsturniece Inese Dreimane publicē daļu no sava gandrīz desmit gadu ilgā pētniecības darba, atklājot PSRS okupācijas pirmā gada represiju īstenotāju vārdus, un aizraujošā veidā iepazīstina arī ar pašu pētniecības norisi.
Apaļā galda sarunas temats ir Latvijas valsts pēctecība un tās izpratne Atmodas ideālu un mērķu kontekstā. Sarunājas dažādu paaudžu pārstāvji: Agnese Gaile, Adele Pužule, Dainis Īvāns, Edmunds Šūpulis, Kārlis Dagilis.
Žurnāla vāka autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, ilustrāciju autori – Kristaps Kalns, Sanita Skalbe, Līva Ozola, Līva Dortāne, Elīna Skrapce.
"Domuzīmes" galvenā redaktore Rudīte Kalpiņa, literatūras nodaļas redaktori Jānis Vādons un Aksels Hiršs, vēstures nodaļas redaktors Mārtiņš Mintaurs, māksliniece Sarmīte Māliņa.
Žurnāls "Domuzīme" iznāk sešas reizes gadā. 2023. gadā tiks veidoti vēl četri "Domuzīmes" numuri — jūnijā, augustā, oktobrī, decembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
