Oslo atklāts jauns mākslas objekts – nogalinātā valzirga Freijas skulptūra  (2)

Bronzas tēlniecības darbu veidojusi norvēģu māksliniece Astri Tonoiana (Astri Tonoian), bet finansējums aptuveni 23 000 eiro apmērā saziedots pūļa finansēšanas kampaņā.

Pārdrošais valzirgs, kuram tika dots vikingu dievietes Freijas vārds, norvēģu un pasaules mediju uzmanības lokā nonāca pagājušā gada vasarā, kad labprāt uzturējās visai apdzīvotajā Oslo fjorda krastā, ielīda un sauļojās iedzīvotāju laivās, un darīja citus nedarbus. Atšķirībā no citiem valzirgiem, Freija nebaidījās no cilvēkiem.

Freija kļuva par sociālo mediju sensāciju. Līdzko viņa parādījās, valzirgu meiteni centās iemūžināt gan tūristi, gan vietējie. Tomēr daudzi cilvēki neievēroja dabas pētnieku ieteikto – turēties pa gabalu no dzīvnieka un nekādā veidā nepievērst tā uzmanību. Tāpēc drošības apsvērumu dēļ lielais dzīvnieks tika iemidzināts. Šāds Oslo pašpārvaldes lēmums izraisīja pretrunīgas reakcijas, saniknojot daudzus norvēģus.

Kā medijiem paudusi skulptūras autore, viņa cer, ka viņas radītais darbs kalpos par "trīsdimensionālu vēstures mācību" ikvienam. Astri Tonoiana paudusi, ka bijusi laimīga strādāt ar šo projektu un darījusi to gandrīz par velti.

"Vēlējos radīt nemirstīgu simbolu cilvēku spējai izturēties slikti gan pret dabu, gan citiem cilvēkiem," intervijā CNN sacīja māksliniece.

Viņa uzskata, ka Norvēģijas dabas aizsardzības organizācijām vajadzēja rast ētiskāku situācijas risinājumu. Dzīvnieka nošaušana pagājušā gada 13. augustā bijis ātrs situācijas risinājums, brīdī, kad dzīvnieks jau pārāk bija pieradis pie cilvēkiem un kļuvis tiem bīstams.

Tomēr māksliniece uzsver, ka jaunās skulptūras mērķis nav rosināt naidu pret amatpersonām, bet uzdot jautājumus sistēmai.

Sieviešu kārtas valzirgi parasti sver no 600 līdz 900 kilogramiem. Tie ir jūrā dzīvojoši zīdītāji, kas baidās no cilvēkiem un parasti no apdzīvotām vietām vairās pa gabalu.