Rīgas Lielie kapi tika izveidoti 1773. gadā – pirmais apbedījums te veikts tieši 7. maijā un turpmākajos gados visas trīs jaunizveidotās kapsētas – Jēkaba draudzes kapi, Pokrova kapi un Pilsētas draudžu kapi pakāpeniski paplašinoties saplūda vienotā veselumā, izveidojot kapsētu, ko mūsdienās dēvējam par Lielajiem kapiem. Kapsētai īpaši traģisks bija 20. gadsimts, kad padomju okupācijas laikā tika iznīcināti aptuveni 90% no kapsētas apbedījumiem, nojauktas daudzas dzimtu kapličas, pāri kapsētas teritorijai izveidota tagadējā Senču iela un izbūvēta siltumtrases maģistrāle, atgādina Millers.
"Rīgas Lielie kapi ir īpaši Latvijas kultūrvēsturē – te apbedīti mūsu nācijas pašnoteikšanās idejas aizsācēji, rakstnieki, politiķi, aktieri, ekonomisti, zinātnieki, mūziķi, kuru vārdus padomju vara centās dzēst no sabiedrības apziņas. Tomēr dažu vēsturisko personību apbedījumi te ir saglabājušies – vēl šodien varam skatīt, piemēram, Andreja Pumpura, Krišjāņa Barona, Kristapa Berga un daudzu citu Latvijas vēsturei nks ozīmīgu personību kapavietas", stāsta grāmatas "Lielie kapi Rīgā" autors Millers. "Nenoliedzami, viens no kapsētas postīšanas iemesliem bija arī tas, ka te atdusējās Latvijas baltvācu kopienas spilgtākie pārstāvji, kuru pieminēšana padomju okupācijas laikā bija absolūti nevēlama."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
