"Mazās ebreju bodītes, kā tajā laikā teica, mazie amatniecības uzņēmumi, un arī cilvēki, kas Bauskā tajā laikā bija gan ortodoksālie ar savu apģērbu, gan, protams, bija arī modernie ebreji, kuri tad arī veidoja to Bauskas īpašo kolorītu," tā Bausku 19. gadsimta beigās, kad vairāk nekā puse no mazpilsētas iedzīvotājiem bija ebreji, redz vēsturnieks un Bauskas muzeja Vēstures nodaļas vadītājs Aigars Urtāns. Ebreji tolaik bijuši arī turīgākā baušķenieku daļa. Ebrejiem piederējusi skola un arī laikraksta "Bauskas dzīve" pirmsākumi meklējami ebreju kopienā: "Visa prese Bauskā sākās no Jankeloviča, kurš ir pirmais Bauskas laikraksta izdevējs un arī "Bauskas dzīves" redakcijā tiek godināts šis cilvēks, kurš ir Bauskas preses aizsācējs."
Tagad par pilsētas ebreju kopienas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz traģiskajai bojāejai 1941. gadā stāsta ekspozīciju cikls "Ebreji Bauskā", kas aizsākās 1996. gadā. Šoreiz izveidota ekspozīcija turīgā baušķenieka – ebreja – dzīvoklis.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
