Muzeju gada balvu saņem Veidenbauma 'Kalāči'; mūža balva – Mārai Lācei

Kā "Delfi" informē balvas organizatori, balvu ieguvušais muzejs aicina izzināt latviešu dzejas pirmā modernista sapņus un centienus, nemierīgās attiecības ar ģimeni un draugiem, trauslo veselību, ideālistiskās demokrātijas un līdztiesības idejas, un, protams, viņa novatorisko dzeju.

Piešķirta arī īpaša žūrijas balva "Pamanīts!", ko saņēma projekts "Neredzamā pasaule".

Iesniegtos projektus vērtēja žūrijas komisija, kurā ietilpst viens pārstāvis no LMB valdes un četri pieaicinātie komisijas locekļi, pārstāvot dažādas ar muzeju darbību saistītas nozares: Elīna Bērziņa, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izglītības un pieejamības daļas vadītāja, Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle, Laura Vinogradova, rakstniece, 2021. gada ES Literatūras balvas laureāte, Ingūna Elere, H2E biroja mākslinieciskā vadītāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesore, SEGD Riga Chapter līdzdibinātāja, Mārtiņš Mintaurs, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Pētniecības un interpretācijas centra vadošais pētnieks un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes docents, žurnāla Domuzīme vēstures nodaļas redaktors un Marta Krivade, stratēģiskās komunikācijas speciāliste ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi dažādās komunikācijas disciplīnās un nozarēs.

2022. gadā Eduarda Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" uzsāka nozīmīgas pārmaiņas. Izceļot līdz šim mazāk izgaismotas krājuma daļas, muzejs kļuvis par vietu, kur izzināt katra personisko mentālo veselību un mācīties veidot harmoniskas attiecības ar apkārtējiem. Lai to paveiktu, līdzās rūpīgai un mūsdienīgai Eduarda Veidenbauma dzejas un uzskatu analīzei muzejs vairāk nekā līdz šim stāstīs arī par valsts aizsargājamo pieminekli – zemnieku sētu ''Kalāči'' – un Veidenbaumu ģimeni, kas tajā saimniekoja, par viņu kopīgajiem darbiem un attiecībām.

Lai pilnvērtīgi atklātu dažādās Veidenbaumu mantojuma šķautnes, ekspozīcijas komandā apvienojušies dažādu jomu pārstāvji: projekta vadītāja un kuratore Inga Surgunte, muzeja vadītāja Andra Ķīse, literatūrzinātnieks Marians Rižijs, māksliniece Dace Džeriņa, rakstnieks Andris Akmentiņš, pusaudžu un jauniešu psihoterapeits Nils Konstantinovs, dabas procesu pētniece Laura Dzelzkalēja, socioloģe Liene Ozoliņa, jaunatnes lietu speciāliste un muzejpedagoģe Baiba Roze. Ekspozīcijas satura izstrādē aktīvi piedalījušies arī Cēsu novada jaunieši.

Žūrijas komentārs: "Patiesi dzīva muzeja piemērs, kas caur krājumu meklē un atrod savu identitāti, aktualitāti un ieguldījumu kopienā atbilstoši mūsdienu cilvēka un sabiedriskā diskursa jautājumiem. Atrastais elements – mentālā veselība un cilvēku attiecības – ir tik degošs, ka vienlīdz svarīgs visām paaudzēm un kontekstiem. Profesionāls pētniecības darbs, kas smalkjūtīgi interpretēts dažādām auditorijām."

Mērijas Grīnbergas balva izveidota 2019. gadā ar mērķi izcelt konkrēta cilvēka ieguldījumu muzeja vērtību saglabāšanā un popularizēšanā, kā arī lai uzsvērtu un atgādinātu sabiedrībai, ka muzeja vērtību saglabāšanā nākamajām paaudzēm nozīmīga loma ir muzeja darbiniekiem.

2023. gadā balvu par mūža ieguldījumu žūrijas komisija pasniedza Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktorei Mārai Lācei. Māra Lāce savu darbu muzejā uzsāka 1973. gadā kā gide, šobrīd viņa ir Latvijā nozīmīgākās vizuālās mākslas institūcijas – Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore. Māras Lāces vadībā Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ne tikai dokumentē, saglabā un popularizē Latvijas kultūras mantojumu, bet ir aktīvi iesaistījies Latvijas profesionālās vizuālās mākslas aktuālo notikumu un izcilāko sasniegumu apzināšanā un novērtēšanā, tādējādi veicinot Latvijas mākslas procesa intensitāti, jaunu projektu un oriģinālu ideju attīstību, popularizējot Latvijas mākslinieku radošos panākumus gan Latvijā, gan ārpus mūsu valsts robežām.

Līdzās galvenajai balvai tiksa izcelts arī viens projekts nominācijā "Pamanīts!" – muzejs "Neredzamā pasaule", kura ekspozīcija atrodas pilnīgā tumsā. Neko nav iespējams redzēt, taču ir iespējams sajust muzeja saturu jaunā veidā – muzeja viesi neredzīga gida pavadībā tumsā iepazīst objektus, izmantojot dzirdi, tausti, ožu un garšu. Projekta vadītājs – Maksims Mihejevs.

Žūrijas komentārs: "Lielisks piemērs muzejiem tajā, kā iesaistīt kopienas darbā ar sabiedrību, veicinot iekļaujošas sabiedrības attīstību, rosinot empātiju, sapratni un sadarbību."