Haralds Biezais dzimis Lestenes "Vecajās ūdenssudmalās" 1909. gada 10. jūlijā. Ar Lestenes baznīcu un tās apkārtni cieši saistās viņa bērnības un agrās jaunības galvenie notikumi. Pēc sarunām ar Lestenes baznīcas pirmo latviešu mācītāju Robertu Slokenbergu (1898–1957) Biezais pieņēma lēmumu studēt teoloģiju Latvijas Universitātē. Pirmo svētrunu viņš sacīja 1930. gadā Jāņu vakarā Lestenes baznīcā. Pēc studiju beigām 1932. gada oktobrī Biezais tika ordinēts par Gramzdas draudzes mācītāju.
1934. gadā Biezais apmeklēja Kārļa Gustava Junga lekcijas Cīrihes Universitātē Šveicē, bet 1936. gadā papildinājās Strasburgas universitātē Francijā. 1939. gadā aizstāvēja teoloģijas doktora disertāciju "Biocentrisko un kristīgo ētisko pamatprincipu salīdzinājums un novērtējums", 1940. gada maijā nolasīja parauglekciju "Vai dogmati ir mūžīgi?" un sāka strādāt par LU privātdocentu. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 22. augustā Biezo atlaida no amata un 1941. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Mežotnes pagastā. Otrā pasaules kara beigās Biezais ar bēgļu laivu kopā ar sievu un meitu ieradās Gotlandē, Zviedrijā. 1945. gadā viņš sāka strādāt par Upsalas Universitātes Sistemātiskās teoloģijas katedras asistentu un līdztekus tam turpināja filosofijas studijas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
