"Uzskatu, ka sadarboties ar cilvēkiem, kuri palīdzējuši uzbūvēt Putina impēriju, ir pilnīgi nepieņemami, lai kā šie cilvēki publiski šobrīd vērstos pret karu un Putinu," šādu viedokli žurnālam "Ir" paudusi mākslas vēsturniece un kritiķe Santa Hirša. Viņa interviju sniegusi saistībā ar "Delfi" publicēto pētījumu par Rīgas laikmetīgās mākslas biennāles (RIBOCA) finansējuma neskaidro izcelsmi. Taču intervijā atbild arī uz jautājumu par Krievijas aktrisi Čulpanu Hamatovu, kura pēc 2022. gada 24. februāra pārcēlās uz Latviju un pēc režisora Alvja Hermaņa uzaicinājuma pievienojās Jaunā Rīgas teātra štatam.
Kā norāda Hirša, diemžēl Hamatova turpinājusi ar Kremļa režīmu sadarboties gan pēc iebrukuma Gruzijā 2008. gadā, gan pēc iebrukuma Krimā.
"Man nav nekādu ilūziju par viņas ētisko stāju, šobrīd viņa un citas radošās personas, kas iepriekš atbalstījušas Putinu, domā par savu labklājību, met kažoku otrādi. Paskatieties uz režisora Kirila Serebreņņikova bēdīgo gadījumu, kurš Kannās sludināja, lai Putina oligarham Abramovičam tiek atceltas sankcijas," atgādina mākslas kritiķe.
"Kara sākumā mēs domājām, ka ikviens Putina opozicionārs Krievijā ir mūsu domubiedrs un aktīvi iestājas par Ukrainu. Novērojumi par daudzu "labo krievu" publiskajiem izteikumiem pēdējā gada laikā liecina pretējo. Šobrīd Hermanim uz savu teātri būtu jāaicina ukraiņu aktrises, nevis izbijušās putinistes," pauž Hirša.
Jau vēstīts, ka viena no Krievijas visaugstāk vērtētajām un ietekmīgākajām aktrisēm Čulpana Hamatova 2012. gada prezidenta vēlēšanās publiski atbalstīja Putina kandidatūru, taču pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā viņa nosodīja karu un diktatora Putina īstenoto politiku. Martā viņa aizbrauca no Krievijas un pašlaik uzturas Rīgā. Hamatova pagājušā gada rudenī ieguva "Spēlmaņu nakts" balvu kā gada aktrise par lomu Jaunā Rīgas teātra izrādē "Post Scriptum".
Santa Hirša studējusi mākslas vēsturi Latvijas Mākslas akadēmijā, kur ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Sarakstījusi grāmatas par māksliniekiem Krišu Salmani (2018) un Andri Breži (2020), regulāri publicējas dažādos Latvijas un ārvalstu medijos. 2021. gadā saņēmusi Normunda Naumaņa balvu mākslas kritikā.