Saņemti septiņi meti konkursā par Aspazijas pieminekļa izveidi

Jau vēstīts, ka Metu konkurss Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā tika izsludināts šā gada februārī. Tā mērķis ir iegūt pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus un izvēlēties konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai.
Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc vairākiem būtiskiem kritērijiem: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Žūrijas komisiju vada Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādā Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS "Valters un Rapa", Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Kā norāda Rīgas Domes pārstāvji, ar vārdu "piemineklis" šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus (akmens, metāls, stikls u.c.), gan mūsdienu tehnoloģijas (skaņas un gaismas instalācijas, interaktīvi risinājumi u.c.), gan abu iepriekš minēto kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts labiekārtot Teātra laukumu, padarot patīkamāku un ērtāku gājēju pārvietošanos un uzturēšanos tajā.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas "Vaidelote", gan pēc Raiņa libreta veidotās operas "Uguns un nakts" iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā varēja piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot.

Metu konkursa balvu fonds ir 14 000 eiro. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz 60 000 eiro.