Desmit gadi kopš ugunsgrēka Rīgas pilī. LNVM ceļā uz mājām

Kā 2013. gada 18. jūlijā, laikā, kad vēl tika apzināti visi ugunsnelaimes zaudējumi, rakstīja laikraksts "Diena", ugunsgrēkā visvairāk cieta Rīgas pils Baltā zāle, kuras pārsegums bija pilnībā sadedzis. Kopumā uguns nopostīja aptuveni 3200 kvadrātmetrus Rīgas pils platības.

Šobrīd Rīgas pils telpās turpinās restaurācijas darbi, lai jau 2024. gadā, vairāk nekā desmit gadu pēc postošā ugunsgrēka, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs (LNVM) varētu atgriezties mājās.

Muzejam šie ir bijuši pārmaiņu un izaicinājumu gadi. LNVM aptuveni vienu miljonu vienību lielais krājums nelaimē palika neskarts, taču izstādē "100 Latvijas vēstures relikvijas" izliktos nacionālos dārgumus ekstremālos apstākļos nācās glābt no iznīcības, vēlāk daļu restaurēt.

Ugunsnelaimes izraisītajām pārmaiņām sekojuši sarežģītiem izaicinājumiem pilni desmit gadi. To laikā mainījās visas LNVM darbības jomas – krājuma glabāšana, pētniecība, ekspozīciju un izstāžu veidošana, izglītojošais darbs un komunikācija.

Muzeju, kas Rīgas pilī bija atradies kopš 1920. gada, apmeklētājiem slēdza. Nepilna gada laikā izstādēm un pamatekspozīcijai vajadzīgās pagaidu telpas iekārtoja Brīvības bulvārī 32, agrākajā veikala "Sakta" mājā, kur daudzus gadus atradās Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte, savukārt unikālo muzeja krājumu vispirms pārveda uz ēku Lāčplēša ielā 106/108.

2019.–2020. gadā LNVM darbinieki apjomīgo krājumu iepakoja otrreiz – to pārveda uz jaunuzcelto Muzeju krātuvi Pulka ielā 8. Šī pārcelšanās bija iepriekš plānota. Vairāk nekā 150 gadu gaitā vāktās kolekcijas tagad atrodas glabāšanai atbilstošos apstākļos, bet muzeja speciālistiem ir nodrošināta mūsdienīga darba vide. Jauno telpu iekārtošana Pulka ielā 8 devusi jaunas iespējas gan krājuma saglabāšanai un ērtākai pieejamībai, gan arī restaurācijai. Šobrīd muzejam pieejamas arī iepriekš nebijušas tehnoloģiskās iespējas izpētei. Cita starpā muzeja Restaurācijas departamenta laboratoriju papildinājušas divas iekārtas – RAMAN spektrometrs un rentgenfluorescences spektrometrs (XRF), kas ļauj efektīvi veikt eksponātu materiālu analīzes un palīdz gan to izcelsmes izpētē, gan restaurācijas procesā.

LNVM speciālisti turpinājuši pētniecisko darbu, lai sagatavotu un izdotu kopumā 22 grāmatas – monogrāfijas, rakstu krājumus un dažādus populārzinātniskus izdevumus, gandrīz katru gadu rīkota viena vai vairākas konferences par Latvijas vēstures tēmām.

Neskatoties uz ekspozīcijām maz piemērotajām un īslaicīgi pielāgotajām telpām Brīvības bulvārī 32, aizgājušajā desmitgadē sekmīgi īstenotas daudzas nozīmīgas un atzinīgi vērtētas izstādes, un LNVM šajā adresē kopumā apmeklējuši ap 180 000 interesentu.

Jau 2014. gada maijā ar Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā iekļauto vērienīgo izstādi "Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens" tika atjaunota muzeja izstāžu darbība. Sava apjoma un iespaidīgā sadarbības partneru skaita dēļ izceļama arī Latvijas simtgadei veltītā 68 muzeju kopizstāde "Latvijas gadsimts" ar plašu pasākumu programmu trīs gadu garumā.

LNVM izstāžu darbība bijusi daudzveidīga un dinamiska: izveidotas 15 tematiskas izstādes. To vidū "Ceļā uz latviešu tautu", "Versija – latvieši: 1896. gada Latviešu etnogrāfiskā izstāde", "Daugavai būt", "11 varoņstāsti. Lāčplēša Kara ordenis, tā kavalieri un Lāčplēša diena", "Airis, Mozus un radio. Koks Latvijas vēsturē" u. c. Jaunākā izstāde "Vainagošanās. Arheoloģiskie, etnogrāfiskie un laikmetīgie vainagi Latvijas vēsturē" skatāma muzejā no 20. jūnija.

Cenšoties raisīt auditorijas interesi arī ārpus muzeja sienām, LNVM speciālisti šajos gados izveidojuši deviņas pārvietojamās jeb mobilās izstādes, kas kopumā eksponētas 233 reizes gan skolās, gan kultūras institūcijās un uzņēmumos visā Latvijā. Pēdējos gados izvietotas izstādes arī Rīgas pilsētvidē, veltot tās dažādām Latvijas vēstures tēmām: demokrātijas vēsturei Latvijā, Ziemeļu karam un tā sekām Latvijas teritorijā, kādreizējā Valsts prezidenta Gustava Zemgala dzīvesgājumam u. c.

Muzejs meklējis veidus, kā kļūt atvērtākiem sabiedrībai, piedāvājot jaunas darba formas: veidoti lekciju un diskusiju cikli, teatrāls uzvedums par Latvijas dibināšanu, muzikāla vēsturnieku un aktiera vadīta ekskursija izstādē "Latvijas gadsimts" kopā ar Latvijas Radio kora grupu, pandēmijas laikā arī tiešsaistes ekskursijas izstādē "Latvijas gadsimts" u. c. Aizvadītajā desmitgadē aizsākta tradīcija 4. maijā un 18. novembrī ar daudzveidīgu tematisko programmu atzīmēt valsts svētkus.

Kopš 2014. gada rudens Latvijas vēsturi muzejā klātienē izzinājušas ap 3050 skolēnu grupas, 350 grupas – attālināti. Muzejs arī rīko regulāras Senioru dienas, nodarbības ģimenēm ar bērniem, plaši pieejamus tematiskus pasākumus vēstures interesentiem.

Strauji attīstīta muzeja komunikācija digitālajā vidē. Muzejs ir īpaši aktīvs sociālajā medijā "Facebook", bez tam ir izveidotas sabiedrības iesaistes platformas "Gadsimta albums" un "Gadsimta stāsti", bet ietilpīgajā muzeja digitālo resursu vietnē emuzejs.lnvm.lv plašais muzeja krājums un pētnieku veikums apkopots vienuviet, tā padarot to pieejamu visā pasaulē.

Paralēli ikdienas darbam muzejā jau vairākus gadus ritējusi jauno ekspozīciju saturiskā plānošana, un pašlaik izsludināti dizaina metu konkursi to iekārtošanai Rīgas pilī.

Sākotnēji tika solīts un plānots, ka LNVM ar jaunām ekspozīcijām atjaunotajā Rīgas pilī atgriezīsies simboliskajā 2018. gadā – Latvijas valsts simtgadē. Tomēr atpakaļceļu uz savu vēsturisko mājvietu muzejs uzsāks tikai 2024. gadā, vienlaikus slēdzot Latvijas vēstures pagaidu ekspozīciju Brīvības bulvārī 32.

Muzeja rīcībā gan nonāks tikai viens Rīgas pils kastelas atjaunotais korpuss – aptuveni trešdaļa no LNVM kopumā paredzētās platības –, jo pārējā pils kastelas daļa vēl netiks remontēta, lai gan 2015. gadā jau bija pabeigts pilns Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un rekonstrukcijas projekts. Tādējādi muzeja apmeklētājiem uz nezināmu laiku nāksies iztikt bez Latvijas vēstures pamatekspozīcijas.

Pārmaiņu zīmē aizvadītajā desmitgadē muzejs attīstījies un pilnveidojies, lai Rīgas pilī varētu atgriezties jaunā, laikmetīgā kvalitātē. Līdzās ekspozīcijām tiek izstrādāts arī muzeja zīmols, vizuālā identitāte un gatavoti citi mūsdienīga muzeja sastāvelementi.

LNVM direktors Arnis Radiņš uzskata, ka pēc forsētās piespiedu aiziešanas no Rīgas pils muzejs savu primāro uzdevumu – nepazust uz laiku no Latvijas muzeju kartes, nepazaudēt auditoriju, bet turpināt pilnvērtīgu darbu pagaidu apstākļos, – ir izpildījis.

"Un šie desmit gadi bijuši arī sava veida sagatavošanās periods pārejai no tā muzeja, kāds tas veidojās kopš valsts dibināšanas, pastāvēja cauri okupācijām un atjaunotajā Latvijā, uz daudz augstāku kvalitāti. Ievērojot pēctecību, paņemot noderīgo no pagātnes pieredzes, pirmais solis tika sperts, uzsākot darbu jaunajā Muzeju krātuvē, kam tagad sekos nākamais – atgriešanās Rīgas pilī. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs atrodas savas darbības jaunas ēras sākumā," noslēdz LNVM direktors.