Vieta ietver apbedījuma pakalniņu, kas kalpoja kā saules kalendārs. Kalnā atrastas aptuveni 60 vīriešu, sieviešu un bērnu mirstīgās atliekas.
"Kāds iespaidīgs arheoloģisks atklājums! Arheologi industriālā teritorijā ir atraduši 4000 gadu senu reliģisku svētvietu," sociālajā tīklā "Facebook" paziņoja Tīles pilsēta. "Šī ir pirmā reize, kad Nīderlandē ir atklāta šāda vieta," norādīts pilsētas paziņojumā.
Arheoloģiskie izrakumi tā dēvētajā brīvdabas svētvietā sākās 2017. gadā, un šodien tika publiskoti to rezultāti.
Pētot māla sastāvu un krāsu, zinātnieki izrakumos dažus kilometrus no Vālas upes krastiem atrada trīs apbedījumu pakalniņus. Galvenā pakalniņa diametrs ir aptuveni 20 metri, un tā ejas ir izkārtotas tā, lai kalpotu kā saules kalendārs.
"Cilvēki šo kalendāru izmantoja, lai noteiktu svarīgus brīžus, tai skaitā svētku un ražas dienas," secinājuši arheologi.
"Šis pakalniņš atgādināja Stonhendžu, labi zināmo noslēpumaino aizvēsturisko pieminekli Lielbritānijā," norādīja Nīderlandes nacionālā raidorganizācija NOS.
Zinātnieki atklāja arī divus citus mazākus apbedījuma pakalniņus. Tie tikuši izmantoti kā apbedījumu vietas aptuveni 800 gadus, uzskata arheologi.
Taču šis nav vienīgais aizraujošos atklājums, kuru izdarījuši arheologi. Viņi vienā no apbedījumiem atraduši stikla pērlīti, kas cēlusies no Mezopotāmijas, kura atradās mūsdienu Irākas teritorijā. "Šī pērlīte pirms četriem tūkstošiem gadu mēroja aptuveni 5000 kilometru garu ceļu," norādījis galvenais pētnieks Kristiāns van der Linde.
"Stikls šeit netika ražots, tāpēc pērlītei bija jābūt iespaidīgam priekšmetam, jo tolaik cilvēkiem tas bija nezināms materiāls," piebildis cits pētnieks no Groningenas Universitātes.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!