Autori un izpildītāji atklātā vēstulē pieprasa atzīt autortiesības MI radīta satura izplatīšanā

Kā uzskata organizācijas, autoru un izpildītāju darbu izmantošana MI vajadzībām nepārtraukti notiek bez autoru un izpildītāju atļaujas, turklāt nemaksājot par to pienākošos atlīdzību.

Pasaules autori un izpildītāji pieprasa atzīt autortiesības mākslīgā intelekta (MI) radītu materiālu izplatīšanā. Arī Latvijas izpildītājus un producentus pārstāvošā organizācija – Latvijas Izpildītāju un producentu apvienība (LaIPA) – kā starptautiskās kolektīvās pārvaldības organizāciju konfederācijas (SCARP) biedrs pievienojas vēstulē paustajam, aicinot arī Latvijas politikas veidotājus ņemt vērā vēstulē pausto un sākt veidot normatīvo bāzi, lai arī MI laikmetā nostiprinātu radošās kopienas tiesības.

"Līdz ar mākslīgā intelekta attīstību un tā arvien lielāko lomu katra cilvēka ikdienas dzīvē, arī likumdošanai ir jāseko līdzi laikam. Tostarp katram autoram, māksliniekam, izpildītajam vai jebkuram citam radošās jomas pārstāvim ir jābūt pārliecinātam, ka tehnoloģiju attīstība neradīs radošo cilvēku tiesību ierobežošanu," uzskata LaIPA izpilddirektore Liena Edvardsa. "Tādēļ kopā ar citām autortiesību un blakustiesību aizstāvošām starptautiskajām organizācijām arī LaIPA iestājas par autoru un izpildītāju tiesībām saņemt taisnīgu atlīdzību un noteikti vērsīs Latvijas likumdevēju uzmanību uz šo problēmu: mākslīgā intelekta attīstība un autortiesību jautājumi."

SCAPR un citu pasaules autortiesību un blakustiesību organizāciju parakstītajā vēstulē teikts: "Arvien aktīvāk mūsu dzīvēs ienākot mākslīgajam intelektam (MI), kultūras nozare un starptautiskā radošā kopiena aicina politikas veidotājus cienīt cilvēka radošumu nodrošināt efektīvu autoru un izpildītāju tiesību aizsardzību, kā arī īstenot godīgu licencēšanas praksi. Tajā pašā laikā radošā kopiena aicina pieņemt globālus risinājumus, lai nodrošinātu, ka MI uzņēmumi maksā autoratlīdzību tiem izpildītājiem un autoriem, kuru darbi tiek izmantoti."

Aicinājumā parakstījušas organizācijas un apvienības, kas pārstāv vairāk nekā 6 miljonus mākslinieku, autoru, izpildītāju un izdevēju visā pasaulē. Dokumentā valstu valdības un lēmumu pieņēmēji tiek aicināti izstrādāt un pieņemt politikas un tiesību aktus, kas atbilstu likumdošanas labās prakses normām:

Zemāk "Delfi" publicē atklāto vēstuli pilnā apjomā.

Arvien aktīvāk mūsu dzīvēs ienākot mākslīgajam intelektam (MI), kultūras nozare un starptautiskā radošā kopiena aicina politikas veidotājus nodrošināt efektīvu autoru un izpildītāju radīto darbu aizsardzību, cienot cilvēka radošumu un ievērojot autortiesību aizsardzību, kā arī īstenot godīgu licencēšanas praksi. Tajā pašā laikā radošā kopiena aicina pieņemt globālus risinājumus, lai nodrošinātu, ka MI uzņēmumi maksā autoratlīdzību tiem izpildītājiem un autoriem, kuru darbi tiek izmantoti.

MI attīstība ir bijusi strauja un nepieredzēta. Visā pasaulē tiek atzīta mākslīgā intelekta izmantošanas ietekme uz mūsu ikdienas dzīvi, tādējādi kultūras nozare aicina noteikt prioritārus pasākumus, lai aizsargātu visas sabiedrības intereses, vienlaikus cenšoties saglabāt inovācijas un tehnoloģisko progresu.

Kultūras nozare un starptautiskā radošā kopiena būs viena no tām, kuru visvairāk ietekmēs neierobežota MI attīstība un ģeneratīvo MI modeļu atklāta izmantošana. Politikas veidotāji visā pasaulē ir saņēmuši aicinājumu no autoriem un izpildītājiem, kuru darbi un izpildījumi bez atļaujas un atlīdzības tiek izmantoti mākslīgā intelekta apmācīšanai, veikt tiesību atzīšanu, taču bieži vien šie aicinājumi paliek "pētniecības" aizsegā. Turklāt sabiedrībā valda vispārēja nemiera sajūta saistībā ar mākslīgā intelekta radītiem darbiem un maldināšanu, ka MI darbi tiek uzskatīti par cilvēka radītiem darbiem.

Kultūras nozare un starptautiskā radošā kopiena atzīst, ka pašlaik mākslīgais intelekts kopumā tiek piemērots vairākiem noderīgiem un svarīgiem mērķiem. Tomēr ģeneratīvā mākslīgā intelekta gadījumā politikas veidotājiem visā pasaulē ir steidzami jārīkojas, jāpielāgo un jāuzlabo pašreizējie regulējošie mehānismi. Šajās politikas diskusijās obligāti jāpiedalās kultūras nozarei un starptautiskajai radošajai kopienai, lai nodrošinātu viņu interešu aizsardzību, kā arī MI sistēmu pārredzamību, ētiskumu un likumību.

Parakstījušās organizācijas un apvienības, kas pārstāv vairāk nekā 6 miljonus mākslinieku, autordarbu radītāju, izpildītāju un izdevēju visā pasaulē, aicina valdības un lēmumu pieņēmējus apņemties izstrādāt un pieņemt politikas un tiesību aktus, kas atbilst šādiem septiņiem principiem:

1. Autoru un izpildītāju tiesības ir jāievēro un jāaizsargā, ja tās izmanto MI sistēmas.

MI sistēmas analizē, apstrādā un izmanto milzīgu datu apjomu, diemžēl parasti bez tiesību īpašnieku atļaujas. Šīs datu kopas sastāv no muzikāliem, literāriem, vizuāliem un audiovizuāliem darbiem un izpildījumiem, kurus aizsargā autortiesības. Šiem autortiesību darbiem un datu kopām ir vērtība, un to radītājiem vajadzētu būt iespējai atļaut vai aizliegt savu darbu izmantošanu, kā arī saņemt taisnīgu atlīdzību par šādu darbu izmantošanu.

2. Licencēšana ir jāiespējo un jāatbalsta.

Licencēšanas risinājumiem jābūt pieejamiem jebkurai ar autortiesībām aizsargātu darbu, izpildījumu un datu izmantošanai MI sistēmās. Tas veicinātu atklātu informācijas apmaiņu starp novatoriem, kuriem nepieciešami dati, un darbu radītājiem, kuri vēlas saprast, kā un cik lielā mērā viņu darbi tiks izmantoti.

3. Tekstizraces un datizraces izņēmums likumdošanā ir jāprecizē atbilstoši datu izmantojumam.

Jāizvairās no izņēmumu ieviešanas likumdošanā, tostarp attiecībā uz teksta un datu ieguvi, kas ļauj mākslīgā intelekta sistēmām bez atļaujas vai atlīdzības izmantot ar autortiesībām aizsargātus darbus un izpildījumus. Būtu jāprecizē daži esošie autortiesību izņēmumi, lai nodrošinātu juridisko noteiktību esošo datu radītājiem un izpildītājiem, kā arī MI sistēmām, kas vēlas gūt labumu no šādiem datiem.

4. Personisko tiesību atzīšana.

Autoriem un izpildītajiem ir jānodrošina personisko tiesību atzīšana, tiesības uz vārdu un atpazīstamību, ja darbus ir izmantojušas MI sistēmas.

5. Informācijas sniegšanas pienākums.

Jānoregulē juridiskie noteikumi attiecībā uz informācijas sniegšanas pienākumu. Tiem būtu jāattiecas uz informāciju par darbu un izpildījumu izmantošanu mākslīgā intelekta sistēmās izmantotajiem darbiem tādā apjomā, lai nodrošinātu darbu izsekojamību un licencēšanu, kā arī MI sistēmu radīto darbu un izpildījumu identificēšanu kā tādu.

6. MI operatoru atbildība.

Ir jābūt juridiskām prasībām MI uzņēmumiem attiecībā uz datu uzglabāšanas pienākumu. MI operatoriem jānosaka atbildība par darbībām un rezultātiem, kas pārkāpj autoru un izpildītāju tiesības.

7. MI ir instruments, kam būtu jākalpo cilvēka radošās potences stiprināšanai.

MI modeļi būtu jāuzskata par instrumentu, kas kalpo cilvēka radošās potences stiprināšanai. Lai gan pastāv dažādi iespējamie cilvēku un mākslīgā intelekta mijiedarbības līmeņi, definējot autoru darbu un izpildījumu aizsardzību, politikas veidotājiem būtu skaidri jānorāda, ka pilnībā autonomi mākslīgā intelekta radīti darbi nevar būt aizsargāti tādā pašā līmenī kā cilvēku radīti darbi.

Atklāto vēstuli parakstījušās organizācijas:

AEPO-ARTIS ir bezpeļņas organizācija un izpildītāju kolektīvā pārvaldījuma organizāciju galvenā balss Eiropā. Mūsu 38 dalībnieki pārstāv vairāk nekā 650 000 aktieru, mūziķu, dejotāju un dziedātāju, kas aktīvi darbojas audio un audiovizuālajā nozarē. (Sīkāk skatīt: www.aepo-artis.org.)

ALCAM ir Latīņamerikas komponistu un dziesmu autoru alianse, proti, organizācija, ko veido tikai Latīņamerikas autori un komponisti. Tā strādā katru dienu, lai veicinātu un veidotu izpratni par katra mākslinieka likumīgajām morālajām un ekonomiskajām tiesībām, lai veicinātu taisnīgu atlīdzību par radošo darbu. Tā ir arī platforma, lai apvienotu Latīņamerikas veidotāju intereses un lobētu viņu tiesības un intereses. (Sīkāk skatīt www.alcamusica.org.)

AMA ir Āfrikas mūzikas akadēmija, kas nodrošina Āfrikas mūzikas veidotāju sasniegumu popularizēšanu.

APMA ir Āzijas un Klusā okeāna reģiona mūzikas veidotāju alianse, kuras darbība tika prezentēta Pasaules veidotāju forumā Pekinā 2016. gada novembrī. Tā apvieno dziesmu autorus no visa reģiona, un tās principu un nodomu hartu parakstīja satura veidotāji no 15 valstīm un teritorijām, tostarp Austrālijas, Mongolijas, Jaunzēlandes, Taivānas, Japānas un Dienvidkorejas. APMA palīdz vietējiem māksliniekiem apvienot savas balsis, izprast savas tiesības, attīstīt izpratni un virzīt organizācijas aizsargāt satura veidotājus un viņu darbus. (Sīkāk skatīt www.musiccreatorsap.org.)

CIAGP, Starptautiskā grafikas, plastiskās un fotomākslas veidotāju padome, apvieno vizuālās un plastiskās mākslas radītājus no visas pasaules. Organizācija kalpo kā forums informācijas, ideju, labākās prakses, pieredzes un praktisku padomu apmaiņai par vizuālo autoru tiesību administrēšanu. Tas ietver rīkus un darbības, kuru mērķis ir veicināt vizuālo autoru morālās, profesionālās, ekonomiskās un juridiskās intereses.

CIAM, Starptautiskā mūzikas veidotāju padome, iestājas par mūzikas veidotāju kultūras un profesionālajiem centieniem. CIAM misija ir kalpot par vienotu globālu balsi visu repertuāru mūzikas veidotājiem no visiem pasaules reģioniem. CIAM strādā, lai atbalstītu savas partnerorganizācijas dažādos pasaules reģionos. (Sīkāk skatīt www.ciamcreators.org.)

CISAC ir Starptautiskā autoru un komponistu biedrību konfederācija, kas ir pasaulē vadošais autoru biedrību tīkls. Ar 225 dalībbiedrībām 116 valstīs CISAC pārstāv vairāk nekā piecus miljonus veidotāju no visiem reģioniem un māksliniecisko repertuāru, tostarp mūzikas, audiovizuālo, drāmu, literatūru un vizuālo mākslu. CISAC prezidents ir dziedātājs un dziesmu autors Bjorns Ulveuss (Björn Ulvaeus), pasaulslavenās grupas "ABBA" līdzdibinātājs. CISAC aizsargā satura veidotāju tiesības un intereses visā pasaulē. (Sīkāk skatīt www.cisac.org.)

ECSA, Eiropas komponistu un dziesmu autoru alianse, ir Eiropas tīkls, kura galvenais mērķis ir aizstāvēt un veicināt mūzikas autoru tiesības nacionālā, Eiropas un starptautiskā līmenī. Alianse iestājas par taisnīgiem komerciāliem nosacījumiem komponistiem un dziesmu autoriem, kā arī, sadarbojoties ar saviem biedriem visā Eiropā, cenšas uzlabot mūzikas radīšanas sociālo un ekonomisko attīstību Eiropā un ārpus tās. (Sīkāk skatīt https://composeralliance.org/.)

IMPF starptautiskā līmenī pārstāv neatkarīgus mūzikas izdevējus. Tā ir globāla tirdzniecības un interešu aizstāvības organizācija, kas palīdz veicināt labvēlīgāku uzņēmējdarbības vidi mākslinieciskai, kultūras un komerciālai daudzveidībai neatkarīgiem mūzikas izdevējiem visā pasaulē un to pārstāvētajiem dziesmu autoriem un komponistiem. (Sīkāk skatīt www.impforum.org.)

MCNA (Music Creators North America) ir neatkarīga dziesmu autoru un komponistu organizāciju alianse, kas atbalsta Ziemeļamerikas mūzikas veidotāju kopienu un izglīto to. Turklāt, kā CIAM dalīborganizācija, MCNA sadarbojas ar māsu aliansēm Eiropā, Latīņamerikā un Dienvidamerikā, Āzijā un Āfrikā, lai veicinātu mūzikas veidotāju intereses visā pasaulē. (Sīkāk skatīt www.musiccreatorsna.org.)

SCAPR ir starptautiska federācija, kas pārstāv izpildītāju kolektīvās pārvaldības organizācijas (KPO). SCAPR galvenā misija ir atbalstīt, veicināt un uzturēt vispasaules pārrobežu sadarbības sistēmu, kas ir godīga, efektīva, precīza, pārredzama un nepārtraukti pilnveidojas. Šobrīd SCAPR pārstāv 58 KPO no 42 valstīm, kas apkopo vairāk nekā 1 miljonu izpildītāju. (Sīkāk skatīt www.scapr.org.)