Visbūtiskākais budistu filosofijas pamatprincips “ne-es” (anātman) noliedz nemainīgas patības – pārlaicīga garīgā principa – pastāvēšanu. Apšaubot mūsu ikdienišķos priekšstatus par subjektivitāti, budistu domātāji dvēseles ideju pārnes uz cēloniski saistītu mentālo un fizisko elementu plūsmu. Cilvēkam var šķist, ka atmiņa ir viena no tām garīgajām spējām, kas saistīta ar mūsu psiholoģisko nepārtrauktību laikā – līdzīgas domas bija arī budistu oponentiem Indijā, kas uzskatīja, ka atmiņa ir “nemainīgā es” (ātman) īpašība.
Šajās lekcijās būs iespēja iepazīties ar to, kā budistu filosofi definējuši atmiņu, neatsaucoties uz “es” kā atcerēšanās faktoru un atmiņu īpašnieku. Nemainīga “es” vietā viņi piedāvā raudzīties uz atmiņu kā cēloniski nosacītu apziņas plūsmu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!