Cēsīs notiks urbānās kultūras un kino mākslas forums

Foruma programmā notiks arhitekta Toma Kokina lekcija, pilsētplānotāju un mākslinieku diskusijas, ekskursija uz Līgatnes papīrfabriku, kā arī būs iespēja bez maksas noskatīties divas zviedru dokumentālās mākslas filmas.

"Nosauciet vienu lietu, kas stāv uz vietas. Nosauciet vienu vietu, kas vienmēr ir tā pati. Vai tie būtu gadalaiki, politiskās iekārtas, veseli laikmeti - realitātē nav nekā, kas nemainītos. Arī pilsētu šķietamā pastāvība ir ilūzija. Ikdienā tās var likties garlaicīgi nemainīgas, tomēr viss kļūst citādāks, kad ieraugām kopienas, kas šeit dzimušas, briedušas, novecojušas un aizgājušas. Vai ēka var tikt salīdzināta ar dzīvu cilvēku un veselas kopienas var tikt uzskatītas par dabiski-mākslīgiem veidojumiem gluži kā pašas pilsētas? Celtnes top par mītnēm, ēkas kļūst par mājām, rūpnīcas iztērē savus skursteņus un atgriežas mežā, aiz sevis atstājot paaudžu atmiņas un to vienu nemainīgo - to kā bija, bet vairs nekad nebūs. Šīs ir tās paradigmas, uz kurām centīsimies palūkoties," komentē foruma kurators Jānis Ķīnasts.

Kā norāda foruma rīkotāji, Cēsu pilsēta nu ir kļuvusi par jauna novada centru, un uz tās pleciem gulst arī jaunas atbildības, parādās jaunas iespējas. Kā viena no šādām iespējām tiek saukta Cēsu Neredzīgo biedrības mācību un ražošanas korpusi, kas aiz sevis atstājuši pierakstu vietējās kopienas vēsturē, bet tagad pārtop par radošo un digitālo kvartālu "Rainis".

Arī novadam tagad piegulošā Līgatne tikusi pie kāda stāsta turpinājuma – Papīrfabrikas atdzimšanas. Tajā ne tikai atgriežas papīra ražošanas prakse, bet tā top par vietu, kurā godā tiek celti vēstures artefakti un radītas jaunas tradīcijas. Šī ražotne savos divos pastāvēšanas gadsimtos nav bijusi tikai vieta, tā radījusi un darījusi Līgatni par to, kas tā ir.

"Gan Cēsu gan Līgatnes gadījumos domāt, ka rūpnīcas un fabrikas ir tikai cehi, dūmeņi un notekūdeņi, ir absurdi un nenopietni. Rūpnīcās ražo ne tikai produktus, tajās top arī izejviela cilvēku sapņiem. Tāpat nekas nenotiek. Kaut kur vienmēr kāds kaut ko taisa un ražo. Ko taisa un ražo, kur taisa un ražo? Ko rada vietas, kad cilvēki domā, ka viņi rada vietas?" saka Jānis Ķīnasts.
Forums tiks atklāts 15. septembrī ar arhitekta Toma Kokina lekciju bijušajā Cēsu Neredzīgo biedrības ražošanas blokā jeb topošajā radošajā un digitālajā kvartālā "Rainis". Turpinājums būs Kino "Cēsis" ar Aleksandera Rinusa (Alexander Rynéus) filmu "Spīguļu rūpnīca" (The Glitter Factory, 2022), kā arī ievadlekciju un sarunām pirms seansa.

Savukārt, 16. septembrī iecerēta ekskursija Līgatnes Papīrfabrika pēc kuras apmeklējuma plānota atgriešanās Cēsīs, lai Kino "Cēsis" skatītos Terēzas Traores Dahlbergas (Theresa Traore Dahlberg) filmu "Mikrocements" (Microcement, 2021) ar ievadlekciju un sarunām pirms seansa.

Urbānās kultūras un kino mākslas forumu "Art on screen. Transitions/Māksla uz ekrāna. Pārejas" rīko Koncertzālē "Cēsis un "Cēsu Pluriversitāte" ar Zviedru Institūta, Zviedrijas vēstniecības Latvijā un Cēsu novada domes atbalstu.