Svinīgā zīmes piestiprināšana notika, klātesot Kultūras ministrijas, UNESCO, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Arhitektu savienības, LNB Atbalsta biedrības un citu institūciju pārstāvjiem.
LNB ēka ir viena no Ziemeļeiropas lielākajām kultūras būvēm 21. gadsimtā un ar savu īpašo ekspresīvā modernisma arhitektūras valodu ir nozīmīgs Rīgas centra telpisks akcents. Nacionālā bibliotēka ir arhitekta Gunāra Birkerta (1925–2017) radošās darbības vainagojums un vērienīgs piemineklis Latvijas valstiskuma atjaunošanai, raksta LNB pārstāvji.
LNB jeb Gaismas pils ēka, kas tika atklāta 2014. gadā, saņēmusi vairākas starptautiskas un pašmāju atzinības: ASV Arhitektu savienības ALA balvu par labāko arhitektūras projektu ārpus ASV (2017), BBC titulu "Ten of the most beautiful modern libraries in the world" / "Viena no skaistākajām modernajām bibliotēkām pasaulē" (2017), Londonas grāmatu tirgū iegūtā Starptautiskā izcilības balva nominācijā "Gada bibliotēka 2018", Gada labākā būve Latvijā (2014), Latvijas būvniecības gada balva (2014), Rīgas balva arhitektūrā (2015) un citas.
Tikai divu jauno bibliotēku būvniecībai ir pausts UNESCO atbalsts – pirmais bija norvēģu arhitektu projektētajai Aleksandrijas bibliotēkai, otrais – Latvijas Nacionālajai bibliotēkai.
Dzejniece Inese Zandere vēstījumā nākotnei, kas ievietots LNB pamatos iemūrētajā kapsulā, rakstīja: "Gaismaspils ir metafora, kas iespējama tikai Latvijā. Tā nav importēta vai adaptēta, tā ir īsta. Gunāra Birkerta radītā izcilā arhitektūras forma izaugusi no Latvijas vides, no Latvijas ainavas un Latvijas kultūras. Tā ir tā pati Burtnieka dzīlēs paslēptā Gaismaspils, kurā Lāčplēša fiziskajam spēkam tiek pievienota zināšanu vērtība. Tā ir tā pati Gaismaspils, kuru ik reizi, par spīti jebkuriem vēsturiskiem spaidiem, augšā ceļ Dziesmusvētki. Šajā formā ietverti vēl divi stipri latviešu kultūras tēli – Stikla kalns, kurā var uzjāt tikai Zelta zirgā, tikai nesavtīgas idejas vārdā, un klēts – paaudžu krātā mantojuma un savām rokām sastrādātās bagātības glabātāja. Gaismaspils un Vecrīgas savstarpējā atspoguļošanās vienai otrā un Daugavas ūdeņos rāda nācijas vēsturiskās pagātnes pārtapšanu nākotnē, vienlaikus saglabājot un uzdrošinoties radīt."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
