Zariņa pašvaldības izsludinātajā konkursā uz vakanto Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktora amatu bija vienīgā pretendente. Par viņas kandidatūru nobalsoja 19 no 20 klātesošajiem deputātiem. Pret Zariņas kandidatūru balsoja viens deputāts.
Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Zariņa nav piedalījusies Latvijas Muzeju padomes sanāksmē, kurā vērtēta viņas kandidatūras atbilstību muzeja direktora amatam. Ņemot vērā, ka Muzeju padomei nebija iespēja pretendenti izvaicāt par muzeju jomas profesionālajiem jautājumiem, tā Ogres novada pašvaldībai ir paudusi bažas par tās izvēlētās pretendentes Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktora amatam akadēmiskās izglītības un profesionālās pieredzes trūkumu muzeju pamatdarbības jomās.
Tomēr pašvaldības izveidotā komisija muzeja direktora amata kandidātu izvērtēšanai, vērtējot darbus, kas īstenojami muzeju reorganizācijas procesā un pēc tam, tieši pretendentes juridisko izglītību, pieredzi un zināšanas ir uzskatījusi par būtisku, lai virzītu Zariņas kandidatūru apstiprināšanai domes sēdē, nosakot trīs mēnešu pārbaudes laiku.
Domes sēdē Zariņa nespēja atbildēt uz deputātes Santas Ločmeles ("Par!") jautājumu par to, kas ir nacionālais muzeja krājums.
Domes sēdē izpilddirektora vietniece Dana Bārbale uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā Latvijas Muzeju padomes ieteikumu un pārbaudes periodā Zariņai noteikusi vairākus muzeja darbībai un attīstībai būtiskus uzdevumus un sasniedzamos rezultātus, kas vērsti gan ilgtermiņa darbības plānošanā, gan muzeja esošo funkciju nodrošināšanā.
Zariņai uzdots līdz šā gada 1. decembrim izstrādāt Ogres novada muzeju reorganizācijas plānu atbilstoši tam, kā tas noteikts pašvaldības lēmumā "Par Ogres novada muzeju reorganizāciju", kā arī rīcības plānu atbilstoši pašvaldības rīkojumam "Par izstādēm un pasākumiem 2023.–2024. gadam" noteikto uzdevumu izpildi.
Zariņai ne vēlāk kā līdz šā gada 10. novembrim būs jāizstrādā plāns kvalifikācijas un atalgojuma paaugstināšanas pasākumiem Ogres novada pašvaldības muzeju un kultūras mantojuma objektu darbiniekiem.
Tāpat līdz šā gada 1. decembrim jānoorganizē vismaz viena novadpētniecības ekspedīcija Ogres novada teritorijā, apzinot novada kultūrvēsturiskās vērtības, kā arī jāveic citi ikdienas darba pienākumi.
Zariņa ir beigusi Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, savukārt Rīgas Stradiņa Universitātē iegūts profesionālais maģistra grāds Tiesību zinātnēs. Atbilstoši savai kvalifikācijai Zariņa ir strādājusi dažādās organizācijās un valsts pārvaldes iestādēs, pašlaik ir Ogres novada pašvaldības bāriņtiesas locekle. Zariņa domes sēdē atzina, ka viņa nevarēs apvienot muzeja direktores un bāriņtiesas locekles amatus, tādēļ no bāriņtiesas locekles amata atteiksies.
Kā vēstīts, Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktora amats kļuva vakants pēc asiem konfliktiem starp domes un muzeja vadību. 17. aprīlī īsi pirms Ogres novada domes ārkārtas sēdes, kurā bija plānots lemt par Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktores Evijas Smiltnieces atstādināšanu no amata uz laiku, viņa pašvaldībai uzteica darbu.
Ogres novada pašvaldības vadības konflikts ar muzeja darbiniekiem sākās februārī, kad muzeja darbinieki atklātā vēstulē iebilda pret domes priekšsēdētāja Egila Helmaņa (NA) ieceri rīkot Krievijas oligarham Pjotram Avenam piederošas porcelāna kolekcijas izstādi muzejā. Pēc tam pret muzeja vadību tika vērsta virkne pārbaužu, kuras toreizējie muzeja darbinieki novērtēja kā iespējamu politisku izrēķināšanos, savukārt domes vadība skaidroja ar sākto darbu pie iestādes reorganizācijas.